Diena jau rakstīja, ka pāreja no latiem uz eiro notiks saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprināto oficiālo kursu - viens eiro ir 0,702804 lati.
Arī Swedbank pētījums Latvijas eiro gatavības indekss apliecina, ka uzņēmumu vadītāju vidū pārejai uz eiro vislabāk sagatavojušies Pierīgas uzņēmumi, kā arī lielākie uzņēmumi - tādi, kuri nodarbina desmit vai vairāk darbinieku un kuru apgrozījums ir lielāks par 500 tūkstošiem latu gadā.
Nevilcināties ir izdevīgi
Uzņēmēju gatavības līmenis pārejai uz eiro pēdējo trīs mēnešu laikā nedaudz pieaudzis, sasniedzot 50 indeksa punktu no simts iespējamiem, secināts Swedbank pētījumā, tomēr bankas pārstāvji uzskata, ka tas ir nepietiekami, jo vairākumam uzņēmēju jābūt gataviem eiro jau pēc divarpus mēnešiem. Kā zināms, jau no šī gada 1. oktobra tirgotājiem preču cena būs jānorāda paralēli gan latos, gan eiro.
Swedbank valdes loceklis Daniils Ruļovs uzsver, ka uzņēmumiem, gatavojoties pārejai uz eiro, būtu jāievēro princips «agrāk brauksi, tālāk tiksi», tiesa gan, bankas veiktais pētījums rāda, ka pēc šāda principa Latvijā vadās tikai ceturtdaļa uzņēmumu. Tas ekspertos raisa bažas par to, cik liela daļa uzņēmēju apzinās risku, ko uzņēmējdarbībai rada novēlota rīcība. «Uzņēmumi, kuri laicīgi paveiks darāmos darbus, būs soli priekšā saviem konkurentiem, jo iegūs labāku informācijas tehnoloģiju (IT) un grāmatvedības sistēmu pielāgošanas cenu, izdevīgākus naudas priekšpiegādes nosacījumus, būs ātrāk gatavi eiro un spēs prasmīgāk izmantot sava biznesa labā konkurentu tūļāšanos,» brīdina D. Ruļovs.
«Lai sagatavotos eiro ieviešanai, nepieciešams apzināt IT un norēķinu sistēmas, kā arī saprast, kur būs vajadzīgi uzlabojumi, tad modificēt programmatūru un pārliecināties, ka pēc uzlabojumiem viss strādā korekti,» aicina ņemt vērā SIA DPA Jaunu biznesa virzienu attīstības vadītājs Aigars Jaundālders.
No 300 līdz 100 000 latu
Dienas aptaujātie uzņēmēji reģionos pagaidām eiro ieviešanu uztver kā tālu nākotni, un tai gatavoties nesteidzas. Nelielā Cēsu pārtikas veikala Krista īpašniece Mirdza Pelce stāsta, ka par eiro ieviešanu neesot sākusi domāt un rūpes par to vēl atlikšot. «Mēs neesam liels veikals, un, ja mums vajadzēs pielāgoties eiro, mēs to darīsim, bet vēl neesam sākuši rīkoties,» atzīst M. Pelce.
Savukārt Vecumnieku un Jaunjelgavas novada pārtikas un rūpniecības preču veikalu ķēdes Pīlādzis īpašnieks Ēriks Pīlādzis stāsta, ka viņam ir skaidrs, kādus pasākumus nepieciešams veikt, gatavojoties eiro ieviešanai, taču arī viņa veikalos sagatavošanās darbi atlikti uz vēlāku laiku. «Vēl ir daudz nianšu, kas jānokārto, lai sāktu gatavoties eiro ieviešanai, taču man galvā ir viedoklis, kā rīkoties. Vispirms sakārtosim kases sistēmu,» saka Ē. Pīlādzis.
Savukārt Ruta Vorslova, Aizkraukles puses saimniecības preču veikalu tīkla Māja īpašniece, gatavošanos pārejai uz eiro plāno uzsākt divu tuvāko mēnešu laikā - vispirms veikalos tiks pārprogrammēti kases aparāti un pārveidotas pavadzīmes.
Aptaujātie uzņēmēji prognozē, ka gaidāmās pārmaiņas tiem izmaksās vairākus simtus latu. R. Vorslova Dienai norāda, ka grāmatvedības sistēmu, cenu zīmju nomaiņa un citi pasākumi viņas uzņēmumam varētu izmaksāt aptuveni 300 latu, savukārt Raiskuma pagasta pārtikas veikalu Ozolaine un Līdumnieki vadītāja Iluta Čudorāne pieļauj, ka uzņēmumam pārejas procesā nāksies šķirties no 500 līdz 1000 latu. M. Pelcei un Ē. Pīlādzim pagaidām grūti pateikt iespējamās izmaksas, taču abi pieļauj, ka process nebūs lēts.
Savukārt lielveikalu tīkla Maxima pārstāvis Ivars Andiņš norāda, ka eiro ieviešana izmaksās aptuveni 100 000 latu, bet summa vēl tiks precizēta, jo arvien turpinās sagatavošanās darbi.
Sola cenas nepaaugstināt
Uzņēmēji sola, ka izmaksas, kuras saistītas ar uzņēmuma gatavošanos eiro ieviešanai, neietekmēs cenas veikalos, un papildu tēriņus apņēmušies «iznest uz saviem pleciem».
«Veikalā mēs cenas nemainīsim ne par santīmu. Mēs piedāvājam visu par daudz zemākām cenām nekā lielie veikali, tāpēc pielikt kaut ko klāt uz pircēju rēķina - tas ir pilnīgi izslēgts,» uzsver M. Pelce. Ē. Pīlādzis un I. Čudorāne pieļauj, ka cena varētu kāpt vienīgi vairumtirgotāju dēļ. «To noteiks vairāk vai mazāk tie lielie spēlētāji,» pauž Ē. Pīlādzis.
Krietni aktīvāki ir lielie uzņēmumi, kuri sākuši vai jau tuvākajā laikā plāno pakāpeniski ieviest paralēlo cenu atspoguļošanu. Paralēls cenu atspoguļojums ieviests sveramajiem produktiem lielākajos Maxima veikalos, kā arī visos tajos veikalos, kuros ir jaunas sveramo produktu vitrīnas. No septembra paralēls cenu atspoguļojums tiks ieviests visās cenu zīmēs un kases čekos. I. Andiņš norāda, ka eiro ieviešanas izdevumi, salīdzinot ar uzņēmuma kopējo apgrozījumu, ir samērā nelieli, tāpēc tie cenas veikalos neietekmēs.
Savukārt Elvi veikalos pirmās cenu zīmes ar eiro un latiem varētu būt redzamas jau augustā, pašlaik tiek veiktas arī izmaiņas preču un finanšu uzskaites programmās, lai septembra beigās tās jau būtu gatavas gan latos, gan eiro. Abos uzņēmumos šobrīd tiek veikts sagatavošanās darbs dažādu citu tehnisko jautājumu risināšanai, piemēram, kases aparātu un datorsistēmu pārprogrammēšanai, kā arī naudas pārbaudes tehnoloģiju iegādei, lai noteiktu jaunās valūtas autentiskumu.
Arī Elvi pārstāvji sola, ka visas ar cenu atspoguļošanu saistītās izmaksas segs pats uzņēmums un pircējiem par šīm izmaiņām nebūs jāmaksā.
Gaidāma naudas lavīna
Vadošo banku eksperti uzsver, ka uzņēmumiem faktiskais eiro ieviešanas datums ir jau šī gada 1. oktobris, kad sākas paralēla cenu atspoguļošana. Tāpēc, ja uzņēmuma darbība ir saistīta ar patērētāju apkalpošanu, būtiski nodrošināt cenu atspoguļošanas nosacījumu nodrošināšanu - trīs mēnešus pirms un sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas cenas atspoguļot abās valūtās - gan latos, gan eiro, skaidro SEB bankas pārstāve Agnese Strazda.
Viens no aspektiem, kas daudziem uzņēmumiem sagādās galvassāpes, būs skaidras naudas apjoma pieaugums šī gada beigās un nākamā gada sākumā, jo, kā prognozē Swedbank eksperti, iedzīvotāji ar savu skaidro naudu latos rīkosies tieši gada otrajā pusē un 2014. gada sākumā, tāpēc jau tagad jādomā par risinājumiem, kā nepazust zem latu un santīmu lavīnas.
Jau šobrīd uzņēmēji var sākt sarunas ar banku par finanšu pakalpojumu pieejamību gada nogalē, lai plānotu savu darbību, kā arī pārrunātu izmaiņas pakalpojumos, teic A. Strazda. Uzņēmējiem jābūt gataviem definēt, cik lielu summu un kādos nominālos nepieciešams saņemt eiro skaidrā naudā, lai pirmajā jaunā gada dienā nodrošinātu nepārtrauktu tirdzniecību savos veikalos un tirdzniecības vietās. Bet pieteikto naudu - Latvijas eiro un eiro centus - uzņēmumi varēs saņemt, sākot no 10. decembra.
DNB bankas pārstāve Andra Markota norāda, ka ir svarīgi savlaicīgi saņemt pietiekami lielu summu eiro, jo no 2014. gada 1. janvāra uzņēmēji pakalpojuma saņēmējam atlikumā drīkstēs izdot tikai eiro. Savlaicīgi nenodrošinot savu uzņēmumu ar pietiekamu daudzumu eiro naudas zīmju, uzņēmējs, pakalpojuma saņēmējam izsniedzot atlikumā latus, pārkāps Euro ieviešanas kārtības likumā noteikto prasību.