Ilze nav reāla persona, taču viņas stāsts atspoguļo gaužām reālo situāciju, ar kuru saskaras daudzi Latvijas bērni, kas nonākuši valsts aprūpes iestāžu un audžuģimeņu sistēmā. Šī iemesla dēļ ASV valdība atbalsta ētisku un caurskatāmu starpvalstu adopciju kā vienu no pilnvērtīgi attīstītas bērnu labklājības sistēmas sastāvdaļām. Starpvalstu adopcijai jābūt vienai no iespējām bērniem, kas nonākuši Ilzes situācijā. Diskusija par starpvalstu adopciju ir diskusija par bērniem, ģimenēm un vēlmi redzēt bērnus pastāvīgās ģimenēs. Ideālā gadījumā ikvienam bērnam būtu jāizaug ģimenē ar saviem bioloģiskajiem vecākiem vai, ja tas nav iespējams, kopā ar attālākiem ģimenes locekļiem šeit, Latvijā. Mēs visi ceram, ka Ilzei ir citas iespējas bez dzīvošanas valsts aprūpes iestādē vai pagaidu aprūpē pie audžuvecākiem. Ja nav iespējams atrast piemērotu risinājumu Latvijā, starpvalstu adopcija paver Ilzei šo svarīgo iespēju uzaugt pastāvīgā ģimenē. Jāpiekrīt, ka nodrošināt Ilzei «ģimeni uz mūžu» ir viņas labākajās interesēs.
Daudzi ASV pilsoņi ļoti vēlas nodrošināt mājas neaizsargātiem bērniem no ASV un pārējās pasaules, kuri palikuši bez piederīgajiem. Pēdējos 10 gados amerikāņu ģimenes uzņēmušas vairāk nekā 200 tūkstošu adoptētu bērnu no vairāk nekā 100 dažādām valstīm. Daudzi no šiem bērniem, īpaši tie, kas nāk no Latvijas, ir pusaudži, vairāki brāļi un māsas, kas adoptēti kopā, vai arī bērni ar īpašām vajadzībām.
Nav pieļaujams, ka adopcija notiktu bez atbilstoša pārraudzības mehānisma, kas paredzēts bērna vislabāko interešu nodrošināšanai. Gan Latvijai, gan ASV ir saistoša Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos (turpmāk - Hāgas konvencija). Saskaņā ar šo dokumentu mēs ievērojam starptautiski atzītus principus, standartus un procesuālos aizsardzības mehānismus, lai nodrošinātu bērna vislabākās intereses, kā arī - lai sniegtu lielāku drošību, paredzamību un caurskatāmību visām adopcijā iesaistītajām pusēm.
Hāgas konvencija nosaka sadarbības sistēmu starp centrālajām adopcijas iestādēm tās dalībvalstīs, lai nodrošinātu efektīvu starpvalstu adopcijas procedūru norisi un novērstu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus. Adopcija nevar notikt, ja abas valstis tai nav sniegušas piekrišanu. Latvijā centrālā iestāde konvencijas izpildei ir Labklājības ministrija. ASV šī funkcija ir Valsts departamentam, kura pārraudzībā ir arī ASV vēstniecības. Kā centrālā iestāde mēs kontrolējam un pārraugām to akreditēto ASV adopcijas pakalpojumu sniedzēju aktivitātes, kas nodrošina palīdzību adoptētājiem saskaņā ar Hāgas konvenciju. Tāpat adopcijas lietās, kas notiek saskaņā ar Hāgas konvenciju, ASV konsulārās nodaļas ārvalstīs - pēc konvencijas 23. panta - izsniedz Starptautiskās adopcijas atbilstības sertifikātus.
Pēcadopcijas ziņojumi ir viena no Latvijas prasībām adopcijas pakalpojumu sniedzējiem, lai tie varētu saņemt atļauju darboties Latvijā. Mēs pieprasām, lai savas akreditācijas saglabāšanas nolūkos adopcijas pakalpojumu sniedzēji vēl pirms adopcijas uzsākšanas informētu vecākus, kas gatavojas adopcijai, par viņiem saistošajām likumdošanas prasībām bērna izcelsmes valstī Latvijā. ASV valdība nopietni raugās, lai adoptētāji ievērotu Latvijas prasību iesniegt pēcadopcijas ziņojumus par adoptētajiem bērniem.
No adopcijas aģentūrām tiek pieprasīta atbildība. Lai pārliecinātos par adopcijas pakalpojumu sniedzēju atbilstību Hāgas konvencijas standartiem, ASV Valsts departaments kā ASV centrālā iestāde uzrauga akreditācijas iestādi, kas atbildīga par adopcijas pakalpojumu sniedzēju akreditāciju un viņu darbības izvērtēšanu. Ja konstatēti būtiski prasību pārkāpumi, pret adopcijas aģentūru tiek vērsti atbilstoši pasākumi, kas ietver iespējamu akreditācijas atcelšanu vai soda noteikšanu.
Nonākot ASV, adoptētie bērni kļūst par pilnvērtīgiem savas ģimenes un sabiedrības locekļiem. Ierodoties valstī vai īsi pēc ierašanās, viņi iegūst ASV pilsonību un pilnu tiesisko aizsardzību, ko paredz šis statuss. Neatkarīgi no pilsonības, tāpat kā jebkuram citam bērnam, viņiem ir tiesības saņemt sociālos un bērnu aizsardzības pakalpojumus attiecīgajos dienestos savā dzīvesvietā. Viņu ģimenes savukārt rosina bērnus uzturēt savu latvisko piederību. Mūsu sabiedrībai un arī Ilzei tas ir svarīgi. Viņa uzaugs, lepojoties par to, ka ir Amerikas latviete, iemiesojot sevī labāko no abām kultūrām. Domāju, ka lielākā daļa no mums varētu piekrist, ka nodrošināt «ģimeni uz mūžu» Ilzei un daudziem citiem bērniem ar līdzīgu dzīvesstāstu ir šo bērnu labākajās interesēs.