Piecpadsmit minūšu pirms norunātās intervijas sākuma Rautakallio ar tumšu automašīnu pieripo pie Piņķu ledushalles un vestibilā ieslīd ar iepirkuma maisiņu rokā. Apjautis, ka ar fotogrāfu Aivaru viņu gaidām, pēc sarokošanās kļūst steidzīgs. «Dodiet man pāris minūšu laika.» Kad lielveikalā iegādātās pusdienas ir notiesātas, Peka ir gatavs intervijai. Nedaudz savādi viņu satikt Rīgas Dinamo treneru istabā, jo visas trīs iepriekšējās KHL sezonas par jaunumiem komandā šajā telpā informēja Juliuss Šuplers. Pie tāfeles vēl saglabājušies magnētiņi ar uzvārdiem «Sweatt», «Iggulden», «Hossa», «Sorokins»… «Vēl neko neesmu paguvis sakārtot,» taisnojas Peka. Sarunu tad arī sākam par komandas sastāvu, kurš pilnībā vēl nav nokomplektēts.
Cik spēlētājus Dinamo vēl meklē jaunajai KHL sezonai?
Mēs esam atklāti un skatāmies, kāda ir situācija spēlētāju tirgū, vai nav pieejams kāds labs malējais vai centra uzbrucējs. Tajā pašā laikā mēs paturam prātā, ka mūsu organizācijā ir talantīgi jaunie spēlētāji.
Pagājušo sezonu Dinamo iesāka ar diviem līdzvērtīgiem vārtsargiem Mikaelu Telkvistu un Krisu Holtu. Šovasar ir izteikts pirmais numurs Holts, aiz kura muguras ir Latvijas jaunākās paaudzes vārtsargi. Cik drošs esat par vārtsargu līniju?
Vārtsargu treneris Sergejs (Naumovs) pats ir bijis profesionāls vārtsargs un pārzina savu lauciņu. Ja sezonas laikā radīsies problēmas ar vārtsargiem, esam gatavi ātri reaģēt. Patlaban es uzskatu, ka viss ir labi.
Vai tiks dota iespēja KHL līmenī sevi apliecināt Latvijas jaunajiem vārtsargiem?
Es pilnīgi noteikti gribu viņiem dot šādu iespēju. Viņiem pašiem pirms tam gan jāpierāda, ka KHL līmenī ir cienīgi ieņemt vietu vārtos.
Aizsardzības līnija tā arī paliks nokomplektēta tikai no Latvijas spēlētājiem?
Manuprāt, arī aizsardzības līnijā viss ir kārtībā. Tā es sliecos domāt pēc iepriekšējiem novērojumiem. Pagaidām nezinu, vai manas domas nemainīsies, kad sāksies pārbaudes spēles. Pagājušajā sezonā televīzijā redzēju vairākas Dinamo spēles, klātienē Latvijas izlases pārbaudes spēles ar Somiju. Jaunie aizsargi šajās spēlēs patiešām atstāja labu iespaidu.
Vai varat nosaukt arī kādu uzvārdu?
Andersons (pauze).
Oskars Cibuļskis?
Jā, Cibuļskis arī no jaunajiem man palicis atmiņā. Viņiem gan vēl ir jāiegūst pieredze, bet to var iegūt tikai spēlējot.
Parocīgāk ir strādāt ar jaunajiem vai pieredzējušajiem spēlētājiem?
Nedomāju, ka vecumam ir būtiska nozīme. Spēļu laikā dotie norādījumi taču būtiski neatšķiras. Konkrētajā situācijā ir bijis viens pareizais risinājums un nav atšķirības - jaunais vai pieredzējušais spēlētājs, bija jārīkojas tā un ne savādāk. Protams, ka gados vecākajiem spēlētājiem ir nostiprinājušās iemaņas un jaunie var no viņiem mācīties.
Šovasar Dinamo iegādājās trīs jaunus uzbrucējus - somu Niklasu Luceniusu un divus zviedrus Bjernu Melinu un Fredriku Vargu. Kurš pieņēma gala lēmumu - galvenais treneris Rautakallio vai komandas ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs?
Lēmumu pieņēma Normunds, bet viņš pirms tam mani, protams, informēja, kādi spēlētāji ir noskatīti.
Vai pazīstat šos spēlētājus?
Jā, zinu.
Varat viņus raksturot?
Melins un Vargs ir Zviedrijas izlases spēlētāji. Pagājušo sezonu Vargs patiešām spēlēja labi Skelleftea sastāvā. Viņš bija komandas kapteinis un padarīja labu darbu abos virzienos - uzbrukumā un aizsardzībā. Luceniuss spēlēja Tappara komandā Somijā. Viņš bija pirmās maiņas centra uzbrucējs, ar lielu spēles laiku, un tas ir būtiski gados jaunam spēlētājam (22 gadi - aut.). Raudzīsim, kā viņam klāsies šajā līmenī.
Iepriekšējās vasaras noskatot spēlētājus, viņi tika izraudzīti uz konkrēto pozīciju. Piemēram, jau pirms sezonas uz papīra tika izveidota vadošā maiņa: Surovijs - Hartigans - Ņiživijs. Vai līdzīga situācija ir patlaban - zināt, kurš ar kuru kopā spēlēs?
Man ir prakse uzbrukuma spēlētājus salikt kopā pa pāriem. Pēc tam viņiem ir vieglāk piemeklēt klāt trešo. Divi parasti vairāk ir orientēti uz uzbrūkošo hokeju, trešajam tad jāpagūst atpakaļ palīgā aizsargiem. Kurš ar kuru kopā labāk saprotas - tas ir jānoskaidro pārbaudes spēlēs. Runājot jau par sezonu, tad es cenšos maiņas saglabāt nemainīgas, cik vien ilgi tas ir iespējams.
Cik spēles ir vajadzīgas, lai secinātu, ka izveidotās maiņas ir vai nav labākais risinājums?
Man ir labi palīgi, kuriem jau ir iekrāta pieredze un kuri lielāko daļu spēlētāju labi iepazinuši. Viņiem ir savs viedoklis. Uzklausot viņu ieteikumus, man ir vieglāk pieņemt lēmumu. Pēc tam gan pats vēroju, vai tas patiešām tā arī ir praksē. Labi, ja sistēma darbojas, jo es negribu savā darbā zaudēt nevienu dienu, nevienu treniņu.
Cik maiņas mēdzat izmantot skaitliskajā vairākumā - vienu, divas vai pat trīs?
Izvēloties skaitliskā vairākuma brigādes, ir jābūt iekšējai konkurencei. Treniņos ikvienam būs iespēja sevi parādīt. Patlaban man šķiet, ka komandā ir trīs maiņas, kuras var spēlēt vairākumā. Pēc situācijas būs jāskatās, kura maiņa konkrētajā laikā ir spējīgāka komandai dot labāko rezultātu. Konkurence saglabāsies visu laiku. Mainīsim arī spēlētājus vietām vairākuma izspēlei.
Ir iespēja vairākumu izspēlēt ar četriem uzbrucējiem un vienu aizsargu?
Protams, viss ir iespējams. Skaitliskajā vairākumā spēlējošajam aizsargam ir jābūt diviem galvenajiem nosacījumiem - spēcīgam metienam un labai spēles izpratnei.
Pagājušajā sezonā ceturtā maiņa bieži vien laukumā spēlē pavadīja tikai četras vai piecas minūtes. Arī nākamajā sezonā akcents būs uz trijām maiņām?
Nē, tā nebūs, ka ceturtā maiņa spēlēs tikai piecas minūtes. Sezona ir ļoti gara un saspringta. Ceturtās maiņas laiks uz ledus parasti ir astoņas līdz desmit minūtes. To gan nevar tā strikti noteikt, jo spēles ir atšķirīgas. Viņiem ir jāpierāda, ka var komandai dot labumu.
Pēc līguma parakstīšanas ar Dinamo izteicāties, ka komandai varētu noderēt «policists». Kāda iespēja, ka tik tiešām šāda ampluā spēlētājs tiek iekļauts sastāvā?
Tad būtu vieglāk atsevišķās situācijās. Es nezinu, vai šāda iespēja tiek izskatīta. Tiešām nezinu.
Kā galvenais treneris jūs taču varat komandas ģenerālmenedžerim uzstāt uz šāda spēlētāja iegādi!
Jā, bet šim spēlētājam tad būtu jāprot spēlēt arī hokeju, citādi viņš aizņems vienu vietu sastāvā. Mums tomēr ir jākoncentrējas uz hokeja spēlēšanu. Ja sastāvā būtu spēlētājs, kurš prot labi spēlēt hokeju un spēj iestāties arī par partneriem, tad tā būtu ideāla situācija.
Cik svarīga loma ir pārbaudes spēlēm? Savulaik Rīgas Dinamo bija vadošajās pozīcijās neoficiālajā pārbaudes spēļu tabulā, bet pēcāk sezonu iesāka smagnēji.
Skaidrs ir viens, ka sagatavošanās posmā būs smagi treniņi. Sezonas laikā vajadzēs spēlēt ātru hokeju un no spēlētājiem tiks prasīta aktivitāte. Tāpat būs jāprot ātri pārvaldīt ripu, un es saprotu, ka ir nepieciešams laiks, lai šīs prasības izpildītu. Pārbaudes spēlēs rezultātam nebūs galvenā nozīme, tā vietā es labprātāk gribētu redzēt, ka spēlētāji sāk izpildīt viņiem dotos norādījumus. Ja sistēma darbosies un mēs uzvarēsim, tad, protams, būs labi. Ja mēs zaudēsim, bet es redzēšu, ka ir attīstība pareizajā virzienā, arī tad man nebūs īpaša pamata satraukumam.
Kā aizsargs laukumā vairāk sekojat līdzi aizsargu darbībai?
Nē, es parasti vairāk kontrolēju uzbrucējus.
Esat aktīvs uz soliņa spēļu laikā?
Jā.
Arī skarbs?
Man nav saprotama viena lieta. Ja uz ledus viss ir izdarīts pareizi, kāpēc to nevar atkārtot nākamajā reizē. Spēļu laikā mēdzu būt skaļš.
Kad varētu jaunā sistēma strādāt un kad varētu gaidīt labu rezultātu - pēc trijiem vai sešiem mēnešiem, vai varbūt otrajā darba gadā? Vienmēr gan jārēķinās, ka neizteiksmīga snieguma gadījumā būs spiediens no kluba īpašnieku, mediju un fanu puses…
Protams, ka zināmam rezultātam ir jābūt jau šosezon un pat sezonas sākumā. Komandai ir jābūt cīnīties spējīgai, jāparāda attieksme un smagi jāstrādā. Mans moto ir tāds, ka es katru dienu eju uz arēnu, it kā tā būtu mana pēdējā darba diena.
Mudinot spēlētājus būt aktīviem, varētu būt lielāks akcents uz uzbrūkoša stila hokeju. Parasti gan komandas taktiku pielāgo spēlētāju kvalitātei. Ja ir meistarīgi izpildītāji, tad komandas izvēlas spēlēt, kā mēdz teikt, no pirmā numura pozīcijas. Ja ir gados jauni un ne tik labi spēlētāji, tad primārais ir aizsardzība.
Pagaidām uz šo jautājumu es precīzi nevaru atbildēt. Kad būs pagājis pāris nedēļu, tad jau man būs izveidojies priekšstats, kā komanda varētu spēlēt. Man ir četras sistēmas, bet es pašlaik nevaru pateikt, kura varētu būt piemērotākā. Pavasarī Latvijas un Somijas izlašu pārbaudes spēlē Rīgā man jau pēc pirmā perioda bija tik daudz piezīmju, kā vajadzētu strādāt (treneris rāda pierakstītu A4 formāta lapu - aut.).
Pagājušajā sezonā Rīgas Dinamo ieņēma septīto vietu KHL Rietumu konferencē un pārvarēja pirmo kārtu Gagarina kausa izcīņā. Tas būtu labs rezultāts arī šosezon vai latiņa būtu jāceļ augstāk?
Mans personiskais mērķis ir, lai mēs ne tikai sasniegtu play-off, bet lai mums šajās spēlēs būtu arī panākumi. Ar šādu uzstādījumu ir jāstrādā visu sezonu. Nav pieļaujama tāda situācija, ka play-off ir sasniegts un visi ieslīgst pašapmierinātībā.
Rīgas Dinamo pēc budžeta ir KHL lejasgalā. Vairākiem ārzemju spēlētājiem un arī trenerim Juliusam Šupleram Dinamo ir kalpojis kā tramplīns, lai iegūtu dāsnāku līgumu Krievijā. Jums arī ir mērķis iepeldēt Krievijas dziļākos ūdeņos?
Neesmu par to domājis. Vēlreiz atkārtošu, ka esmu ieradies šeit strādāt tā, lai katra darba diena būtu kā pēdējā. Es arī mēdzu jokot, ka pēc līguma parakstīšanas treneris par vienu dienu ir pietuvojies atlaišanai no amata. Tāpēc katru dienu ir jāstrādā, lai pēc tam nekas nebūtu jānožēlo.