Skolas direktore Taisija Voroņecka uzskata, ka vienīgā problēma ir nepietiekamais skolēnu skaits klasē, tāpēc jau ar nākamo mācību gadu skolā paliks tikai latviešu sākumskolas klases. Vecāki, kuri pārsvarā ir cittautieši, ir sašutuši, ka tādējādi tiek likvidēta vienīgā iespēja Daugavpils Jaunās forštates mikrorajona bērniem mācīties valsts valodā. Daugavpils pilsētas izglītības pārvaldes vadītāja Olga Dukšinska gan uzskata, ka vecākiem nevajadzētu satraukties - bērni varēs mācīties vairākās pamatskolās vai ģimnāzijās pilsētas centrā. Skolēnu skaits Daugavpilī ar katru gadu sarūk, tādēļ, lai taupītu pašvaldības līdzekļus, šogad nāksies slēgt trīs pamatskolas.
Jāmeklē cita skola
Kā stāsta Daugavpils 16.vidusskolas latviešu plūsmas 5.klases skolēnu vecāki, viņu bērni pabeidza latviešu dārziņu un sāka mācīties toreizējā Zeltkalna pamatskolā, taču jau pēc gada šī skola mazā skolēnu skaita dēļ tika apvienota ar 16.vidusskolu. «Mums pateica, ka latviešu plūsmai tiks izdalīts atsevišķs spārns, tāpēc mēs pārcēlām bērnus uz šejieni, galu galā skola atrodas blakus mājām. Bijām priecīgi, ka bērni labi apgūst latviešu valodu, jo Daugavpilī jau ir tāda vide, ka nav citas iespējas. Bet šogad mums pateica, ka jāiet projām.» Inese visvairāk ir sašutusi, ka 16.vidusskolā atradīsies vieta arī likvidētās 7.pamatskolas skolēniem, taču latviešu plūsmas skolēniem būs jāiet projām. Arī Nadeždu, kurai te latviešu plūsmā mācās gan dēls, gan meita, uztrauc, ka tādējādi ģimenei radīsies papildu izdevumi par ceļu un pusdienām, jo 16.vidusskola atrodas blakus mājām.
Daugavpils 16.vidusskolā cittautiešu bērni mācās pēc bilingvālās mācību programmas, taču, kā atzīst Anna, viņa tīšām nav gribējusi, lai viņas meita Margarita mācās pēc šīs programmas, jo krievu skolas skolotāji nereti paši slikti zinot latviešu valodu. «Ja jau mēs dzīvojam Latvijā, mēs gribam, lai mūsu bērni labi zinātu latviešu valodu, lai viņi iepazītu un mīlētu savu dzimteni. Tagad sanāks, ja mēs gribam palikt mācīties tepat, bērniem atkal jāpāriet krievu klasē? Viņi vairs nespēs mācīties krieviski!» Anna ir sašutusi.
Būs bērni, būs klase
Pret latviešu klasēm neiebilst arī skolas direktore Taisija Voroņecka, bet šogad 5.klasē mācības sāka tikai 15 audzēkņu, taču, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas noteikumiem, ka nauda seko skolēnam, lai klase tiktu pilnībā finansēta, nepieciešams, lai tajā būtu vismaz 20 bērnu. «Mēs jau visu laiku šo plūsmu centāmies saglabāt. Saprotam, ka šajās klasēs, kur bērnu mazāk, iemācīt var labāk, bet finansējuma nav. Vienīgā problēma bērnu trūkums. Būs bērni, būs klase,» saka direktore.
Tomēr, kā uzskata vecāki, tagad būs grūti pārliecināt pārsvarā nelatviešu apdzīvotajā Jaunās forštates mikrorajona iedzīvotājus vest savus bērnus uz latviešu klasēm. «Ja krievu bērni grib mācīties latviešu valodā, kāpēc viņiem nevarētu atļaut arī nelielas klases? Ja valsts un pašvaldība tik tiešām būtu ieinteresēta Latvijā audzināt latviešus, tad viņi gan te atrastu naudu,» kareivīgi noskaņota ir Santas vecmāmiņa Vera.
Meklē papildu naudu
Kā stāsta O.Dukšinska, līdz 2008./2009.mācību gadam Daugavpils mazākumtautību skolu skolotājiem, kuri māca latviešu valodu vai mācību priekšmetu latviešu valodā un bilingvāli, no izglītības mērķdotācijas tika piešķirta piemaksa. Pašvaldība bija paredzējusi līdzekļus arī tiem skolotājiem, kuri strādā skolās ar latviešu mācību valodu, kurās skolēnu skaits, kam latviešu valoda nav dzimtā, ir ne mazāks par 30%, taču šogad šādu līdzekļu pašvaldības budžetā nav. Daugavpils izglītības pārvalde ir vērsusies Izglītības un zinātnes ministrijā ar lūgumu piešķirt papildu 100 000 latu izglītības kvalitātes saglabāšanai un nodrošināšanai pilsētā; iespējams, šāds papildu finansējums ļautu risināt arī 16.vidusskolas latviešu plūsmas audzēkņu problēmas.
Daugavpils Universitātes Izglītības un vadības fakultātes Mācību metodikas katedras profesore Elfrīda Krastiņa uzskata, ka klasēm, kurās latviešu valodā mācās cittautiešu bērni, nemaz nevajadzētu būt lielām. «Jāņem vērā, ka tie ir krievu vecāki, kuri vēlas, lai viņu bērni mācītos valsts valodā, tur nemaz nedrīkstētu būt lielas klases. Daugavpilī būtu jācīnās par katru bērnu, kas mācās latviski, vai tiešām, aizbildinoties ar nabadzību, mēs drīkstam iznīcināt latviskuma pamatus?»