Naktī uz ceturtdienu parlamentārieši konceptuāli atbalstīja iedzīvotājiem tik nepieņemamo, bet valstij nepieciešamo budžeta izdevumu samazināšanu, lai saglabātu starptautisko aizdevēju uzticību un saņemtu kārtējo daļu no pērn piešķirtā 110 miljardu eiro (77 miljardi latu) vērtā aizdevuma, kas ļautu izvairīties no Grieķijas defolta, kura gadījumā līdzi varētu tikt parautas citas ekonomiski novārdzinātās eirozonas valstis un Eiropas lielākās bankas, kuras šo valstu valdībām ir aizdevušas desmitiem miljardu eiro.
Līdz ceturtdienas vakaram Grieķijas parlamentā vajadzēja apstiprināt virkni likumu labojumu, kas paredz, piemēram, atalgojuma samazināšanu visiem 700 tūkstošiem sabiedriskajā sektorā strādājošo un tā sauktās 13. algas izmaksas likvidēšanu valsts iestādēs. Pensijas, kuru lielums pārsniedz 1000 eiro (770 latu), tiks samazinātas par 20%. Samazinājums attieksies uz summu, kas pārsniedz 1000 eiro, vēsta BBC.
Arī ceturtdien Grieķijas valdība skaidroja, ka bez sāpīgajiem taupības pasākumiem valsts var «noiet pa burbuli». «Tā nav spēle. Ja kāds domā, ka var pārbaudīt mūsu manevru iespējas, viņš dziļi maldās,» uzrunājot parlamenta locekļus, sacīja finanšu ministrs Evangels Venizels.
Pie parlamenta sanākušie protestētāji bija citās domās. «Es protestēšu katru dienu, tas ir izdzīvošanas jautājums. Viņiem [valdībai] ir jāaiziet,» valsts iestādē strādājošais četru bērnu tēvs Janis Zahariadis sacīja aģentūrai Reuters. «Es biju spiests aizņemties naudu no savas mātes pensionāres, lai savilktu galus.»