Grieķijas valdība finanšu problēmas senāk mēdza risināt ar devalvācijas palīdzību, taču pēc pievienošanās eirozonai šāda iespēja ir liegta. Tas nozīmē, ka valdība ir spiesta pieņemt nepopulārus lēmumus par izdevumu samazināšanu, jo tas ir vienīgais veids, kā ierobežot milzīgo budžeta deficītu.
ES amatpersonu aprindās klīst joks, ka ir meli, lieli meli un ir Grieķijas statistika. Grieķi jau gadiem ilgi iemanījušies izpušķot savus finanšu rādītājus, lai Briseles acīs izskatītos pēc priekšzīmīgiem skolēniem. Kā zināms, eirozonas noteikumi paredz, ka dalībvalstu budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta. Pagājušā gada rudenī Grieķijas valdība atzina biedējošo patiesību: budžeta deficīts sasniedzis 13% no kopprodukta. Tas nozīmēja, ka nodokļu maksātājiem nāksies krietni savilkt jostu, lai samaksātu parādus.
«Grieķijas tauta saprata, ka valdība mūs ir krāpusi. Ne tikai pēdējā laikā, bet jau gadiem ilgi,» laikrakstam The Guardian stāstīja slavenā grieķu dziedātāja Nana Muskuri. Taču vainīga nebija tikai valdība, jo arī ierindas grieķiem patika dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Algas un pensijas ar katru gadu arvien pieauga, lai gan darba ražīgums nebūt nebija tik liels. «Grieķija iemācījās dzīvot no ES fondiem, kuģniecības un tūrisma ienākumiem. Faktiski nauda tika izkaisīta no helikoptera, nevis radīta uz vietas,» sarunā ar aģentūru AFP spriež Pirejas Universitātes ekonomikas profesors Teodors Pelagidis.
Vislielāko izšķērdību atļāvās birokrāti un sabiedriskais sektors, kurā algas kopš 2001.gada pieaugušas par 88%. Ministrijas un citas valsts iestādes tika piebāztas ar dāsni atalgotiem valdošo politisko spēku atbalstītājiem. Valsts finanšu problēmas pastiprināja arī izvairīšanās no nodokļiem, kas Grieķijā ir teju vai nacionālais sporta veids. Aprēķini rāda, ka ēnu ekonomikas kopējais apjoms ir ap 30% no iekšzemes kopprodukta. Nopietnas problēmas sagādā arī korupcija, kas daudziem grieķiem kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu.