gadā Kallasa kosmiski īsā laikā sagatavoja un apbrīnojamā spēkā nodziedāja Brunhildes lomu Vāgnera _Valkīrā_, izrādē, pēc kuras viņa pamodās jau kā pasaules zvaigzne) beidzot viņas vārdā tika nosaukta iela un tiltiņš, opermīļi jau gatavojas nākamās jubilejas atzīmēšanai - 2013.gadā tiks svinēta Ņujorkas Manhetenā dzimušās grieķietes Marijas Annas Sofijas Sesīlijas Kalogeropulas 90.dzimumdiena. Un viņas oficiālo i-neta lapu tā arī sauc _Divina_ (_www.callas.it_).
Operas Bībele
Svētkiem gatavojas arī dižākās «masu mākslas» kinematogrāfa veidotāji - 2010.gadā Anglijā vien sāk filmēt divas filmas par La Divina, par viņas vētraino dzīvi, spožo karjeru un traģisko finālu, jo publikas fantāziju uzbudinošu tēmu iz operdīvas dzīves ir pārpārēm. Kino interesi par Kallasu var skaidrot arī kā zināmas «vēsturiskās netaisnības» raisītu vainas apziņu. Leģendārais mūziķis Lenards Bernsteins Kallasu nodēvēja par Operas Bībeli, tomēr dažas nodaļas šajos «svēto rakstos» ir nepelnīti tukšas - par spīti faktam, ka operdziedātāja bija lieliska, izteiksmīga dramatiskā aktrise un eksotiski skaista sieviete, jēdziens «Kallasa un kino» pasaules kultūrā patiesībā neeksistē.
Kaut arī Marijas Kallasas balsi, šķiet, pazīst visi un viņas saldā ārija Casta Diva no Bellīni Normas skan tādās slavenās filmās kā Džonatana Demmes Filadelfija un Gasa van Santa Milks (Kallasa jau dzīves laikā bija geju ikona), bet tuvs Kallasas draugs itāļu režisors Franko Dzefirelli 2002.gadā uzņēma pseidodokumentālu, nedaudz ekstravaganti kičīgu filmu par dziedātāju Kallasa mūžīgi mūžos (ar šarmanto Faniju Ardānu titullomā). Pati operdīva kā aktrise ir filmējusies tikai vienreiz - Pjēra Paolo Pazolīni traģēdijā Mēdeja (1969), atveidojot, protams, galveno lomu - aklas mīlestības dēļ sevi un citus pazudinošo Kolhīdas valdnieci Mēdeju.
Laime un ciešanas
Cerams, kompānijas Future Films iecere - uz Kallasas biogrāfa Alfonso Sinjorīni 1200 lappušu biezā folianta bāzes radīt apjomīgu biogrāfisku filmu La Divina - izdosies godam, kaut masu informācijas līdzekļos jau virmo kaislības: vai tik «slavenību šovu» plašpatēriņa laikos filmas scenārijs atkal netiks piegriezts par labu dziedones skandalozajām attiecībām ar grieķu miljonāru Aristoteli Onasi, kurš 1968.gadā pameta Kallasu ASV prezidenta atraitnes Žaklīnas Kenedijas dēļ (no studijas «noplūdušas» ziņas, ka otrā plāna galvenie tēli filmā būs Onasis un Džekija).
Filmas producents Stīvens Margolis intervijā laikrakstam The Guardian neslēpj: «Filmā mēs ceram parādīt ne tikai Kallasas radošo talantu bagātību un interesantākos biogrāfijas posmus, bet arī pasaules slavas iespaidu uz dziedātājas personību - tās slavas, kas viņai sagādāja ne tikai laimi, bet arī ciešanas. Ceram Kallasas stāstu orientēt uz labākajiem biogrāfisko filmu paraugiem - tādiem kā Miloša Formana Amadejs un Olivjē Dāna Dzīve rožainā gaismā (2007.gada franču filma par Edīti Piafu - N.N.).» Pēc krietnas atlases uz Kallasas lomu patlaban atlikušas divas pretendentes - Penelope Krusa un Anna Hetaveja.
Otras filmas - Grieķu liesma - veidotāji, sevišķi scenārists Džulians Fellouzs, runā tiešu valodu: viņu darbs patiešām koncentrēšoties uz Kallasas un Onaša stāstu, uz viņu dzīves drāmu - Onaša nodevība, kā zināms, sagrāva dziedātājas dzīvi un balsi. Primadonnas lomu šajā filmā tēlos temperamentīgā Eva Mendesa.
Rietumu kinoapskatniekus uzmanīgus dara fakts, ka nevienā no Kallasas «jubilejas filmām» galveno lomu nespēlēs, nē, ne jau «dziedoša aktrise», bet gan - Kallasas dramatiskā aktrises vēriena līdziniece. Varbūt viņi maldās.