Ilvis Pētersons
Kā florbola priekšniecība vērtē startu pasaules čempionātā?
Lai gan vienā dienā uzlēcām augstāk, nekā cerēts, un sasapņojāmies, kopumā mēs esam aptuveni tur, kur parasti. Es jau tos džekus saprotu. Vienā dienā tika virsotnē un jau kļuva par mazām zvaigznītēm, tāpēc pēc tam bija grūti saņemties, lai uzvarētu tādu rakstura cīņu pret Vāciju.
Vai pirms spēles ar Vāciju komandā bija manāms pašpārliecinātības velniņš?
Es neteiktu, ka pie vainas bija pašpārliecinātība vai nenovērtēšana. Manuprāt, pret Vāciju mums bija drusciņ par daudz neveiksmes. Ja to spēli izdotos uzvarēt, šodien varētu jau runāt pavisam citos toņos. Šajā situācijā esmu jau izdarījis dažus secinājumus, kā mums pietrūkst un kā strādāt tālāk. Cerams, šis klupiens mums nāks par labu. Ja mēs būtu ceturtie, par tādām lietām nemaz nebūtu domājis.
Kā mums pietrūkst?
Mums vēl šodien [svētdien] ir priekšā tikšanās ar visu izlases personālu, pēc kuras es varētu nedaudz precīzāk to noformulēt. Pirms tam vēl negribētu uz karstām pēdām neko teikt.
Kāda komandā pēc turnīra jūtama pēcgarša?
Tā nav diez ko forša, bet man neceļas roka kaut ko pārmest kaut vai treneriem. Mums tiešām divu gadu laikā bijis tikai pāris nometņu un divas pārbaudes spēles. Tas tomēr ir stipri par maz, lai no treneriem varētu pieprasīt kādu rezultātu. Pret Čehiju mums viss sagriezās pareizās sliedēs, bija neliela veiksme.
Kā plānojat sadarbību ar treneri Īvo Parviainenu?
Šobrīd līgums ar treneri ir beidzies. Par to, vai turpināt sadarbību, lemsim valdes sēdē pēc tikšanās arī ar viņu. Grūti jau novērtēt trenera darbu, ja neesam devuši viņam iespēju strādāt.