Krievija, Ķīna un ASV
Jaunais valdes priekšsēdētājs apliecina, ka turpinās veikt investīcijas LDz infrastruktūrā, kā arī lielāku vērību pievērsīs iekšzemes kravu pārvadājumiem. Par vienu no galvenajiem E. Bērziņa izaicinājumiem gan Latvijas Loģistikas asociācija, gan LDz arodbiedrība min rūkošo Krievijas ogļu kravu, kas pēdējos mēnešos samazinājušās par 17-20%, aizstāšanu ar citām kravām. To apzinās arī pats E. Bērziņš un stāsta, ka nesen vizītē Maskavā ticies ar Krievijas dzelzceļa pārstāvjiem un pārrunājis turpmāko sadarbību. Lai gan negatīvie faktori, kas ietekmē Krievijas kravu tranzītu cauri Latvijai, ir gan rubļa kursa kritums, kas šo tranzītu sadārdzina, gan kaimiņvalsts vēlme šīs kravas pārvadāt caur savām ostām, tomēr E. Bērziņš min, ka sarunas ar Krievijas dzelzceļu bijušas pozitīvas un varētu būt runa par zināma apjoma ogļu un naftas kravu piesaisti. Esot padomā arī cita veida kravas, taču līdz līguma parakstīšanai E. Bērziņš nevēlas konkretizēt, tieši kādas kravas tās varētu būt.
LDz jaunais vadītājs arī noraida bažas par ģeopolitiskās situācijas slikto ietekmi un atzīst, ka LDz nekad neesot jutis nekādu politisku spiedienu no Krievijas dzelzceļa. Citi kravu piesaistes virzieni ir Ķīna, Kazahstāna un ASV. «Mūsu dzelzceļa infrastruktūra ir ļoti labā stāvoklī, mums ir arī augsta kravu drošība. Tādēļ mēs droši varam piedāvāt savus tranzīta pakalpojumus,» uzsver E. Bērziņš.
Sarežģīti pakalpojumi
LDz jaunais šefs arī min, ka plānots LDz Cargo «mazmeitu» LDz Cargo loģistika pārveidot par pastāvīgu meitas kompāniju, kuras uzdevums būs apkopot visu loģistikas nozares spēlētāju (dzelzceļa, ostas, autotransporta un citu) piedāvājumus vienā paketē, kuru tad varētu piedāvāt ārvalstu klientiem. Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa piemetina, ka marta beigās lēmums par LDz Cargo loģistika pārveidošanu pastāvīgā meitas uzņēmumā varētu tikt pieņemts valdībā. Dž. Innusa arī uzsver, ka SM neizvirza uzdevumu LDz valdei īsā laikā aizstāt rūkošos Krievijas ogļu kravu apjomus, jo tas neesot iespējams. Tajā pašā laikā Dž. Innusa Dienai norāda, ka uzņēmuma valdei pilnīgi noteikti jādomā par jaunu, sarežģītāku pakalpojumu ar lielāku pievienoto vērtību sniegšanu.
Tam piekrīt arī Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš, kurš kā vienu no galvenajām E. Bērziņa darba prioritātēm min tieši rūkošo Krievijas kravu aizstāšanu. «Tas būs sarežģīts uzdevums, jo apjoma ziņā mēs citur tik daudz kravas nekur neatradīsim. Tādēļ vienīgā izeja ir sniegt loģistikas pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību. Tāpat Latvijas dzelzceļa meitas uzņēmumam LDz Cargo jāsāk domāt, kā sniegt pakalpojumus ārpus Latvijas un tādējādi pelnīt naudu. Piemēram, Austrijas, kas ir ar Latviju salīdzināma valsts, dzelzceļa meitas uzņēmums, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem, strādā 22 valstīs. Turklāt Austrija ģeogrāfiski ir sliktākā situācijā nekā Latvija, jo tai nav tiešas izejas uz jūru. Arī mūsu LDz Cargo jāsāk strādāt citās valstīs.»
E. Bērziņš gan bilst, ka ieiešana citu valstu tirgos kā pastāvīgam spēlētājam LDz Cargo īsti iespējama nebūšot, jo tās esot pārāk lielas izmaksas, turklāt jāpārzina visas šo tirgu normatīvo aktu nianses. Taču perspektīvā varētu tikt slēgti sadarbības līgumi ar citu valstu partneriem.
Saglabāt darbavietas
Kā vēl vienu svarīgu izaicinājumu E. Bērziņam N. Krūmiņš min «esošo izdevumu pārskatīšanu, jo mūsu dzelzceļa infrastruktūra ir viena no dārgākajām Eiropā. Piemēram, mūsu dzelzceļa uzturēšanas izmaksas ir divreiz lielākas nekā Zviedrijā.» Pats LDz valdes priekšsēdētājs gan tam nepiekrīt, norādot, ka daudzviet Eiropā dzelzceļa infrastruktūras izmaksas līdz pat 90% dotē valsts, kamēr Latvijā to sedz tikai un vienīgi LDz. «Nākotnē mēs, kā infrastruktūras turētāji, slēgsim līgumu ar valsti, kurā vienosimies par investīciju apjomu, veidiem un mērķiem. Piemēram, ja uzstādījums ir vilcieni, kas brauc ar ātrumu 30 kilometru stundā, tad tie ir viena veida ieguldījumi, ja gribam braukt ar ātrumu 300 kilometru stundā, tad cita veida ieguldījumi,» skaidro E. Bērziņš.
Taujāts, vai jaunais LDz valdes priekšsēdētājs spēs efektīvi tikt galā ar minētajiem izaicinājumiem, N. Krūmiņš pauž pārliecību, ka «dzelzceļa izmaksu sakārtošanu E. Bērziņš patiešām varētu paveikt efektīvi un profesionāli, jo viņš līdz šim darbojies uzņēmuma valdē un labi pārzina situāciju. To, vai Bērziņa kungs būs pietiekami harismātisks, ar līdera dotībām, lai risinātu jautājumu par tranzīta pakalpojumu ar augstāko pievienoto vērtību piesaisti un pakalpojumu sniegšanu ārpus Latvijas, rādīs laiks.»
LDz arodbiedrības priekšsēdētājs Savelijs Semjonovs, lūgts vērtēt jauno valdes priekšsēdētāju, atbild īsi: «Mēs gribam rezultātu.» Pats svarīgākais, lai rūkošā kravu apjoma dēļ «netiktu zaudētas darbavietas. Mūsu prioritāte ir visu darbavietu, īpaši Latgalē, saglabāšana un algu noturēšana pašreizējā līmenī. Īpaša rūpe ir par Latgali, tādēļ ka tur dzelzceļa nozarē nodarbināto ir daudz vairāk nekā Rīgā. Arī situācija Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā ir sarežģīta, tādēļ jādomā, kā panākt darbavietu saglabāšanu,» stāsta S. Semjonovs. Viņš atturas izteikt spriedumu, vai E. Bērziņam būs pa spēkam minētās lietas sakārtot, tikai uzsver, ka to rādīs laiks.