«Šis pasākums atbildēs uz jautājumu, par kuru jūs noteikti esat domājuši, bet pieklājības pēc neesat uzdevuši skaļi, proti, kāpēc amerikāņu pārtika ir tik slikta? Īsā atbilde: tā nav. Mūsu misija būs to parādīt.» Šādam ielūgumam nespēju neatsaukties.
Sestdienas rītā mūs, Fulbraita «ģimenes» pārstāvjus no visām pasaules malām, sagaidīja trīs nopietni vīri tumšzilos šefpavāru uzsvārčos. «Vispirms gatavosim ķirbju biezzupu,» teica viens no viņiem, vārdā Stīvs.
Ķirbis ir būtiska amerikāņu virtuves sastāvdaļa jau kopš tā laika, kad indiāņi ķirbja gabalus cepa ugunskuros. Tagad amerikāņi gan reti «kauj» ķirbi, pārsvarā izmanto to, kas veikala plauktos sēž metāla bundžās, jau ērti pārstrādāts biezenī.
Arī nākamajam ēdienam - savvaļas rīsu salātiem - ir saistība ar Amerikas pirmiedzīvotājiem. Tradicionāli ojibve cilts indiāņi, kas dzīvo šajā apkaimē, ražu ievāca, iroties ar kanoe laiviņu cauri rīsu laukam un maigi nokratot graudus no rīsu auga galotnēm laivā. Arī šodien ojibve indiāņi savā rezervātā rīsus vāc ar kanoe. Salātos brūnie savvaļas rīsi bija vārīti dārzeņu buljonā, samaisīti ar ābolu sidra etiķa mērci un sarīvētiem burkāniem, sakapātu tomātu, lociņiem, ciedru riekstiem, grauzdētām ķirbju sēklām, kressalātu dīgstiem un sauju žāvētu dzērveņu. Mums, latviešiem, kam ziemā dzērveņu trīslitrene vienmēr pieliekamajā, varētu šķist, ka tās tādas ļoti mūsējās ogas. Bet dzērvenes Amerikai ir tikpat būtiskas kā zvaigznes karogā.
Visi šie lieliskie ēdieni nebija gluži jaunatklājumi, taču par sukotašu gan dzirdēju pirmo reizi, tas ārpus ASV nav pazīstams. Succotash, kura nosaukums cēlies no indiāņu vārda msickquatash, pamatā ir vārīta kukurūza - Amerikas pārtikas pamatu pamats. Tā papildināta ar pupām, un rezultāts ir ēdiens, kas bagāts ar uzturvielām un viegli pieejams. Savulaik tam bija ne pārāk laba reputācija kā nabaga ļaužu ēdienam, taču tagad reabilitēts un tiek izbaudīts no jauna. Mūsu sukotašs bija papildināts ar zaļajiem zirnīšiem, pākšu pupām, lielajām limas pupām un arī dzērvenēm.
Maltīti notiesājām pie gara galda, izvaicājot cits citu par to, kas atvedis uz Ameriku. Man līdzās sēdēja policists no Pakistānas, kurš šeit apgūst pretterorisma stratēģijas, ko pielāgot savai zemei, otrā pusē - vēsturniece no Kazahstānas, kura rekonstruē savas valsts vēsturi. Galda otrā galā pētnieks no Tadžikistānas skaitīja Omāra Haijama dzeju socioloģei un juristam no Dienvidāfrikas. Izrādījās, ka mūsu šefpavāri šo mākslu bija apguvuši kursos un gatavojot ģimenei, bet ārpus virtuves Bobijs ir advokāts, Deivids - programmatūras inženieris, bet Stīvs - tiesībzinātņu profesors. Tāda bija viena lieliska amerikāņu maltīte.