Kura Latvijas pilsēta tagad var lepoties ar vārtsargu Gudļevski?
Uz bērnudārzu gāju Skrīveros. Līdz sestajai klasei mācījos Koknesē, bet pēc tam pārcēlos uz Rīgu un absolvēju 19. vidusskolu. Hokeju es sāku spēlēt Aizkrauklē. Koknesē mums bija pasniedzējs un hokeja treneris Ivars Māliņš. Ja nebūtu viņa, es hokeju nespēlētu. Viņam komandā bija nepieciešams vārtsargs, tāpēc pavaicāja, vai nevēlos pamēģināt. Vispirms gan florbola treniņā viņš iedeva hokeja formu. Tā tas viss sākās. Māliņš mani katru dienu veda no Kokneses uz treniņiem Aizkrauklē. Lai vieglas smiltis arī Ojāram Rodem (savulaik strādāja par hokeja treneri Aizkrauklē - aut.)! Viņš arī manā dzīvē bija ietekmīga persona.
Esi spēlējis arī florbolu?
Jā, pārstāvēju savu Rīgas 19. vidusskolu. Man gan patīk daudzas sporta spēles. Koknesē spēlēju arī futbolu, basketbolu un tautas bumbu. Esmu bijis Latvijas čempions tautas bumbā. To vajag uzrakstīt! Protams, skolu līmenī tas bija sestajā klasē. Esmu neilgu laiku trenējies arī vieglatlētikā.
Tautas bumbā laikam biji labākais bumbas ķērājs?
Var jau būt. Pirms pāris gadiem atkal pamēģināju uzspēlēt tautas bumbu un sapratu, ka esmu no šī sporta veida izaudzis. Ķerot bumba man krita no rokām ārā.
Ģimene pārcēlās uz Rīgu, lai tu varētu turpināt trenēties hokejā?
Tēvs pārbrauca strādāt uz Rīgu, un ar viņu kopā arī mamma ar brāli. Es gribēju vēl vienu gadu spēlēt Aiz- krauklē. Paliku pie tēva vecākiem un tikai pēc gada pārcēlos uz Rīgu, kur par maniem treneriem kļuva Gints Bisenieks un Gints Bikars. Iesākumā trenējos Volvo hallē, pēc tam no Bolderājas braucu uz LSPA halli.
Ceļā pagāja krietns laiciņš...
Pusotra stunda vienā virzienā.
Uz Piņķiem, kur trenējās HK Rīga, šķiet, ir vēl grūtāk nokļūt?
Nav tik traki, biju saskaņojis grafiku, lai, pārsēžoties no 36. uz 4. autobusu, nebūtu ilgi jāgaida.
Pēdējās trīs sezonas spēlēji HK Rīga komandā Krievijas jaunatnes līgā. Kā izdevās progresēt, ja galvenais treneris Leonīds Tambijevs savulaik bija uzbrucējs un arī viņa palīgi nav bijuši vārtsargi?
Pirmkārt, treneri man ļoti uzticējās, ka es pats ar visu tikšu galā. Otrkārt, vārtsargu treneris ir Rīgas Dinamo (Somijas speciālists Mika Tarvainens - aut.). Sezonas laikā viņš pie manis pienāk retāk, taču vasarā treniņnometnē mēs ļoti labi pastrādājām.
Kurš tev ielika pamatus, kā pareizi ķert ripas?
Pats pirmais bija Aizkrauklē - Valērijs Koreškovs. Līdz HK Rīga balstījos uz viņa mācīto, epizodiski gan viens otrs man deva padomus. Patiesībā jau ir tā, ka komandu galvenajiem treneriem ir vienalga, kādā veidā vārtsargi atsit ripas. Galvenais, lai komanda nezaudētu vārtus. Ja ir vārtsargu treneris, tad viņš jau redz detaļas, kas būtu uzlabojams. Kad trenējos pie Ginta Bisenieka, viņš ik pa laikam pieaicināja speciālistus, piemēram, Pēteri Skudru un Sergeju Naumovu. Viņi bija neizpratnē, redzot, kā es atsitu ripas. Dinamo sistēmā Naumovs jau mani atkal sāka mācīt gandrīz vai no nulles. Bija ļoti piekasīgs. Kā robotam vajadzēja atstrādāt ripas atsišanu.
Ja reiz spēlēji tik daudzas sporta spēles, tad, kā mēdz teikt, esi spēlētājs, nevis tāds, kurš tikai skrien un cīnās. Kāpēc izvēlējies ķert ripas, nevis mest tās vārtos?
Futbolā arī mani lika vārtos, lai gan man pašam patika spēlēt laukumā. Esmu runājis ar daudziem vārtsargiem, un viņi visi, tāpat kā es, ir pārliecināti, ka būtu ļoti labi laukuma spēlētāji. Nezinu, kāpēc tā, bet visi tā domā, ka spēlēt laukumā, nudien, nav grūti. Laikam jau tā tomēr nav.
Kas ir grūtākais vārtsarga darbā?
Atbildība visas spēles garumā. Vārtsarga kļūdas redz vislabāk. Tu vari būt varonis un vari būt arī...
Esi gara auguma. Tas nozīmē, ka centies arī līdzināties kādam attiecīgas komplekcijas vārtsargam?
Viens elks laukumā man nav bijis. Irbe man bija paraugs tādā ziņā, kā viņš visu sasniedza ar savu mērķtiecību un pašatdevi. Tas bija apbrīnojami.
Atceries, kā Irbe spēlēja?
Protams, jo jau no mazotnes biju ārprātīgs hokeja fans. Mums mājās bija trīs televizori un visos rādīja hokeju. Arī tagad nekas daudz nav mainījies. No rīta pieceļos, uzvāru kafiju un ieslēdzu datoru, lai noskatītos NHL spēļu kopsavilkumus.
Vai tiešām pasaules čempionātā spēlēji ar Mīkaela Telkvista ķiveri un Krisa Holta kājsargiem?
Jā, tā bija Telkvista aizpagājušā gada ķivere. Man bija nepieciešama jauna, piedāvāja Telkvista. Un kāpēc gan nepaņemt? Smuka ķivere.
Cik bieži ripa trāpa pa aizsargķiveri?
Vidēji varētu būt trijās spēlēs vienu reizi.
Tas ir nepatīkamākais vārtsarga profesijā?
Nē, tikai pēc tam ausīs džinkst.
Kājsargi ir Holta?
Jā, viņam bija palikuši pāri pilnīgi nelietoti. Kāpēc gan nepaņemt?
Kādi ir nākotnes mērķi? Nākamajā sezonā acīmredzot aizvadīt pēc iespējas vairāk spēļu Rīgas Dinamo, jo līgums ar Dinamo ir vēl uz vienu gadu...
Jā, līgums ir vēl uz vienu gadu. Ir man savi mērķi, bet negribu par tiem runāt, kamēr neesmu tos izpildījis.
Kārlis Zirnis atzina, ka, pirms pāris gadiem aizbraucot uz U-20 čempionātu Kanādā strādāt par Latvijas izlases brīvprātīgo palīgu, viņš nekad nebūtu varējis aizdomāties, ka pēc pāris gadiem būs valstsvienības trenera palīgs. Tu pirms diviem gadiem būtu noticējis, ja kāds teiktu, ka 2013. gada pasaules čempionātu beigsi kā izlases pamatvārtsargs?
Četrpadsmitgadīgie domā, ka jau astoņpadsmit gadu vecumā būs izlasē. Pienāk astoņpadsmit, un tad tu saproti, cik tas viss ir grūti. It sevišķi, kad no U-20 čempionāta mājās atgriezies ar briesmīgu statistiku. Pēc tam ir sajūta - ko es vispār hokejā daru?
Esmu dzirdējis, ka esi ļoti paškritisks. Arī pēc relatīvi veiksmīgās debijas Rīgas Dinamo rindās, ielaižot tikai divas ripas spēlē Novosibirskā (0:2 pret Sibirj), neesi bijis apmierināts ar paveikto?
Esmu reālists - nav neatsitamu ripu. Var ielēkt ripa vārtos pēc vairākiem rikošetiem, bet tad vienkārši ir pietrūcis veiksmes. Jāturpina strādāt pie ripu atsišanas, lai tās novirzītu uz sāniem. Es gan uzskatu - jo vārtsargs ir garāks, jo grūtāk to ir izdarīt.
Pastāv gan uzskats, ka gara auguma vārtsargiem ir priekšrocības?
Garāka auguma vārtsargi parasti ir lēnāki, bet formas jau visiem ir vienādas. Mazāka auguma vārtsargi tāpat spēlē ar 38 collu kājsargiem. Vienīgais izņēmums ir vārtsargi virs diviem metriem, jo tad jau ir bīstami spēlēt ar 38 collu kājsargiem. Krūšu sargi arī pārsvarā visiem ir XL, cimdi vienādi. Sanāk, ka mazie vārtsargi ar to pašu formu ir kompaktāki un aizsedz vairāk vietas vārtos. Garajiem vārtsargiem savukārt ir daudz brīvu vietu, jo īpaši ietupjoties var iemest starp kājsargiem.
Kādus padomus pasaules čempionātā deva Irbe?
Viņš man vairāk palīdzēja psiholoģiski. Daudz runājāmies par to, kādām domām ir jābūt. Par manu spēles manieri viņš teica - ja tev tā ir ērti, tad dari tā, bet arī nopietni strādā, lai to pilnveidotu.
Pēc spēlēm ātri aizmigi?
Jā, lai gan pirmo reizi bija tā, ka vakarā vēl un vēl domās izgāju cauri daudzām epizodēm. Labi, ka nākamajā dienā parasti nebija spēles.
Kas palīdz relaksēties?
Parasti skatos televizoru, lasu grāmatu vai parunājos ar draudzeni par citām lietām. Viņa mani ļoti atbalsta.
Daudzi spēlētāji ir teikuši, ka nevar būt nekas sliktāks, ja neļauj darīt to, kas visvairāk patīk, respektīvi, spēlēt hokeju. Kā ir tev?
Protams, ka gribas spēlēt. Kad Dinamo sāka piekopt taktiku ar jaunā vārtsarga pieteikšanu spēlēm, bet laukumā nelaida, es biju par to, lai brauktu atpakaļ uz HK Rīga. Vārtsargam vajag spēlēt, jo īpaši jaunajam. Nākamsezon man arī vēl būs iespēja spēlēt HK Rīga, bet gribas jau pamēģināt kaut ko jaunu.