Atšķirīgas debesis
Skaidrā naktī ar neapbruņotu aci debesīs mēs redzam dažāda spožuma zvaigznes, Piena Ceļu, pavadoņus vai meteorus, kas šķērso debess jumu, varam redzēt arī piecas planētas un Mēnesi. Ir tādas naktis, kad planētas un Mēness nav novērojami. Izmantojot teleskopu, var saskatīt vēl vairāk objektu - miglājus, galaktikas, zvaigžņu kopas, planētu pavadoņus, novērojamo objektu daudzums atkarīgs no tā, cik spēcīgus teleskopus izmanto. Zvaigžņu redzamība ir atkarīga no attiecīgajā laikā novērojamo zvaigžņu spožuma un novērošanas apstākļiem, tas ir, tiem jābūt labvēlīgiem - lai ir tumša, skaidra debess un tuvumā nav mākslīgā apgaismojuma. Piemēram, laukos, kur mazāk mākslīgā apgaismojuma, zvaigznes būs redzamas vairāk nekā pilsētā. Vairāk spožu zvaigžņu ir novērojamas arī ziemas mēnešos, bet vasarā debesis ir ļoti gaišas un nav bagātas ar spožām zvaigznēm. Debess ir diezgan vienmērīgi noklāta ar zvaigznēm, tāpēc jebkurā zemeslodes vietā varam uzskatīt, ka redzam vienādi daudz zvaigžņu.
Tā kā Zeme rotē ap savu asi, tad novērotājam uz Zemes šķiet, ka debess ar visiem objektiem pārvietojas tai apkārt un, ja dienas laikā zvaigžņu gaismu nenomāktu spožā Saules gaisma, tad 24 stundu laikā mēs varētu novērot visu zvaigžņoto debesi. Novērojot debesu spīdekļus, ir jāņem vērā divējādā Zemes kustība - Zeme ne tikai rotē ap savu asi, bet arī gada laikā pārvietojas pa orbītu apkārt Saulei, veicot vienu pilnu apriņķojumu. Līdz ar to nakts laikā novērotājs redz tikai to debess daļu, kas ir virzienā projām no Saules. Sanāk tā, ka katram gadalaikam ir sava raksturīgā debess aina jeb zvaigznāji. Debess dienvidu pusē būs redzami pavisam citi zvaigznāji nekā debess ziemeļu pusē, kurā cauru gadu redzami vieni un tie paši zvaigznāji. Atšķirīgu debess ainu redzēs novērotājs, atrodoties uz Zemes ziemeļpola un dienvidpola, kā arī uz ekvatora. Zemes polos zvaigznes riņķo paralēli horizonta līnijai apkārt novērotājam, bet uz ekvatora novērotājs redzēs, kā debess austrumu pusē zvaigznes parādās virs horizonta, pārvietojas uz augšu pāri galvai un pazūd rietumu pusē. Latvijā pilnīgi vai daļēji redzami 58 zvaigznāji. Tomēr vislabāk pie debess var ieraudzīt tos zvaigznājus, kuru figūras veido spožas zvaigznes. Tie ir Vēršu Dzinējs, Ziemeļu Vainags, Lauva, Jaunava, Lira, Gulbis, Delfīns, Ērglis, Cefejs, Skorpions, Lielais Lācis, Mazais Lācis, Kasiopeja, Herkuless, Vedējs, Persejs, Vērsis, Dvīņi, Orions, Lielais Suns, Mazais Suns, Trijstūris, Pegazs, Andromeda, arī Piena Ceļš - mūsu zvaigžņu sistēmas - Galaktikas redzamā daļa, kuru veido milzīga daudzuma vājo zvaigžņu vienkopus saplūdusī gaisma. Vislabāk Piena Ceļš ir novērojams vasaras beigās, rudenī un ziemā, kad debess ir īpaši tumša. Ja pieņemam, ka debess ir sfēra, tad pie debess izvietoto objektu attēlošanai astronomijā izmanto gan drukātas, gan uz datora ekrāna parādāmas zvaigžņu kartes. Dažāda spožuma zvaigznes kartēs apzīmē ar dažāda lieluma aplīšiem. Zvaigžņu kartēs attēlo arī citus nekustīgus debess objektus, piemēram, miglājus, galaktikas un zvaigžņu kopas, bet neattēlo Sauli, Mēnesi un planētas, jo tie pārvietojas. Līdzīgi kā katram zemeslodes punktam var noteikt koordinātas, tā arī ar zvaigžņu kartes palīdzību tās var noteikt katram debess objektam. Zvaigžņu kartēs vēl tiek attēlotas zvaigznāju robežas un ar tās palīdzību var noteikt zvaigžņu redzamo stāvokli jebkurā laika momentā.
Meteori sakarst un iztvaiko
Patiesībā zvaigznes nekrīt... Mums tuvākā zvaigzne ir Saule. Vai jūs varat iedomāties Sauli krītam uz Zemes? Pie debess redzamo īslaicīgo svītrveida gaismas uzliesmojumu sauc par meteoru. Šī parādība ir novērojama tad, kad sīku kosmisku akmentiņu kustības trajektorijas krustojas ar Zemes kustības trajektoriju un, nonākot atmosfērā ar ļoti lielu ātrumu, akmentiņi berzes dēļ sakarst, izkūst un iztvaiko.
Visvairāk meteori ir novērojami, kad Zemes orbīta šķērso vecu un izirušu komētu orbītas, pēc kurām paliek daudzas akmens drumstalas, kas ir izkliedējušās pa komētas trajektoriju. Tās sauc par meteoru plūsmām. Meteoru plūsmas novērojamas cauru gadu, bet visizteiktākās ir janvāra sākumā, aprīļa beigās un maija sākumā, augusta pirmajā pusē, decembra sākumā. Ieraugot jāiedomājas vēlēšanās...
Par «krītošu zvaigzni» ir arī pavisam bēdīgi ticējumi, kas saistīti ar cilvēka miršanu. Piemēram: «Kad cilvēks dzimstot, tad viena zvaigzne pie debesīm iedegoties, kad mirstot - nokrītot.» Profesors Pēteris Šmits (1869- 1938) bija apkopojis pavisam 36 790 latviešu tautas ticējumu, kuri pirmoreiz izdoti 1940.- 1941. gada grāmatā Latviešu tautas ticējumi četros sējumos. Šajā grāmatā atrodami diezgan daudz ticējumu par zvaigznēm, tajā skaitā par krītošajām.