Ko saka kalendārs
Martā Latvijā parasti vidējā gaisa temperatūra ir ievērojami augstāka par februāra vidējo gaisa temperatūru, tāpēc februāris pie mums tiek uzskatīts par pēdējo ziemas mēnesi, bet marts par pirmo pavasara mēnesi. Tātad tā saucamais kalendārais pavasaris pie mums sākas 1. martā (pieņemts uzskatīt, ka tas ilgst līdz 31. maija beigām jeb 1. jūnija sākumam). Ja turpinām skatīties kalendārā, redzam, ka astronomiskais pavasara sākums šogad Latvijā iestāsies 21. martā plkst. 00.45 (pēc ziemas laika) - brīdī, kad Saules centrs ziemeļu puslodē šķērsos debess ekvatoru pavasara punktā (pāries no debess dienvidu puslodes uz debess ziemeļu puslodi). Diena tad būs vienādā garumā ar nakti. (Astronomiskais pavasaris beigsies 21. jūnijā plkst. 19.38.) Ja ņemam vērā astronomisko kalendāru, marts ir ziemas beigu un pavasara sākuma mēnesis. Var teikt arī tā: martā rit ziemas beigas, marta beigās iestājas pavasara sākums. Savukārt meteoroloģiskais jeb klimatiskais pavasaris oficiāli sākas tad, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra valstī kopumā ir stabili pozitīva vai vismaz vienāda ar nulle grādiem. Tātad šogad tas jau sācies. (Gan šogad, gan pagājušogad meteoroloģiskais pavasaris iestājās daudz agrāk par pieņemto normu jeb ilggadējo vidējo datumu.) Ar astronomisko pavasari un meteoroloģisko pavasari ir saistīts fenoloģiskais pavasaris. Dabā notiekošo ir grūti, pat neiespējami sagrupēt tā, lai tās varētu neapstrīdami iekļaut un aprakstīt kāda konkrēta kalendārā mēneša, jo īpaši pavasara un rudens mēneša, ietvaros. Teiksim, marta sākumā notiekošais parasti daudz vairāk atšķiras no norisēm šī paša mēneša nogalē nekā no tām norisēm, kas vērojamas februāra beigās.
Jau ievingrina balsis
Šogad agra meteoroloģiskā pavasara ietekmē jau ar februāra sākumu Latvijā regulāri varēja ieraudzīt ziemas paslēptuves pametušus aktīvus bezmugurkaulniekus (kukaiņus, zirnekļveidīgos, daudzkājus), tika konstatēti pirmie gājputni - zosis un daži lauku cīruļi, nedaudz vēlāk arī ķīvītes. Astronomiskā pavasara tuvošanās iespaidā ik gadu jau februārī pāros sadalās kraukļi, cilvēkiem izdodas dzirdēt šo putnu klankšķus, novērot gaisa dejas. Pirmskāzu noskaņojums agri allaž pārņem arī kraukļu sistemātiskos radiniekus riekstrožus. Jo garākas kļūst dienas, jo skanīgākas top dažu mazputniņu balstiņas (pirmām kārtām tas attiecas uz vairāku sugu zīlīšu tēviņiem un vīriešu dzimuma dzilnīšiem). Pavasarīgi jau februāra vidū palaiž balsi un iebungojas ne vienas vien sugas dzeņveidīgie. Agrāk riestojošie pūčveidīgie putni - meža pūces, Urālpūces un bikšainie apogi, apodziņi - izvēlas konkrētas vietas ligzdošanai, dažs naskāks pāris jau nolūko dobumu bērnu audzināšanai. Riesta noskaņojuma pārņemtie pūču tēviņi vakaros un nakts sākumā sasaucas ar mātītēm. Pavasari gaidošo cilvēku vairākuma vislielāko uzmanību allaž, protams, sev pievērš pirmie lauku cīruļu treļļi un klasisko gājputnu - zosu, dzērvju, arī gulbju - kāši, bari. Tiesa, šīs sugas ir tikai putnu ceļošanas aisberga redzamākā, uzkrītošākā daļa. Pirmie pie mums ierodas tie putni, kuri ziemo tuvāk - tepat Eiropā. Agrie gājputni spēj itin ātri reaģēt uz ziemīgu laikapstākļu recidīviem un pārcelties uz labvēlīgākām vietām, ja vajag, palidot atpakaļ silto zemju virzienā.
Ziemai atkāpjoties, zināmu periodu ik gadu pie mums vērojams dažāda statusa putnu sajaukums: vienlaikus un arī vienkop var izdoties ieraudzīt, izdzirdēt gan vietējos ziemotājus, gan pie mums ziemojošos ieceļotājus, kas vēl nav devušies prom, gan arī caurlidotājus gājputnus, kas te pa ceļam atpūšas, arī mājās šurp jau atlidojušos pie mums ligzdojošos gājputnus.
Mostas un pošas precībām
Lai kāds būtu gaidāmais klimatiskais pavasaris, katru gadu jau janvāra beigās sākas vilku riesta periods. Tas ir izstiepts - kulmināciju sasniedz februāra otrajā pusē, beidzas tikai marta sākumā. Arī lūšu pārošanās periods ir izstiepts, tas ilgst vismaz mēnesi - no februāra sākuma līdz marta vidum (riesta kulminācija - februāra nogalē / marta sākumā). Līdzīgi ir lapsām: ar pārošanos saistītās kaislības sākas februāra sākumā, kulmināciju sasniedz februāra nogalē, beidzas marta sākumā. Bet meža caunām februāra nogalē un marta sākumā norit tā saucamais māņu riests (tas liecina, ka mātīšu organismā beidzies embriju attīstības latentais periods), kad abu dzimumu šīs sugas pārstāvjiem palielinās aktivitāte - kā īstā riesta laikā. Īstā dzimumaktivitāte februāra beigās / marta sākumā pārņem pelēkos zaķus, baltos zaķus, Amerikas ūdeles, ūdrus. Drīz vien seko jenotsuņi. Jenotsuņiem izpaliek partneru meklēšanas process, jo otrās pusītes šie zvēri atraduši jau rudenī pirms laišanās kopīgā ziemas guļā. Lai gan - kas nu šoziem par guļu!? Bieži atkušņi, ilgstoši plusgrādīga gaisa temperatūra… Miegs tāpēc iznāca caurs. Jāpiebilst: arī āpšu pāri, siltuma spiesti, daudz laika pavadīja ārpus migām, tērējot rudenī uzkrātās, ziemas guļai paredzētās enerģijas rezerves (toties līdz riestam gan viņiem vēl laika pietiek līdz vismaz aprīlim). Visi zvēri ir un visu martu joprojām būs (daudzi līdz pat maijam) ģērbti ziemas kažokos - biezākos, gaišākos nekā vasaras tērpi. Bet atgādinājums briežu nomesto ragu meklētājiem - jāsāk gatavoties!
Mamma daba, kas dzīvo Latvijas valsts mežos