Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs
Šis ir iespēju laiks. Ideāls laiks biznesam. Lai sāktu kaut ko jaunu, galvenais ir uzdrīkstēties un domāt par nākotni. Man, Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājam, sākums bija vienkāršs - jau pusaudža gados ne visai labo ģimenes apstākļu dēļ biju pieņēmis lēmumu pēc iespējas ātrāk tikt prom no mājām. Ļoti ātri sapratu - lai cilvēks kļūtu relatīvi brīvs, viņam ir nepieciešama nauda. Tikpat strauji atskārtu, ka ar melnā darba darīšanu var tikt līdz kādam līmenim, taču, lai nokļūtu augstāk, ir jādara vairāk un jādomā plašāk. Kad mācījos celtniecības tehnikumā, kursabiedra onkulis - uzņēmējs - no Krievijas atveda televizoru kravu un mums bija jāpalīdz tos tirgot. Dažu dienu laikā pārdevām divdesmit televizorus, un es nopelnīju vairāk nekā tēvs rūpnīcā trijos mēnešos.
Bizness ir iespējams visos laikos. Kaut vai plosās karš vai revolūcija. Protams, ir cilvēki, kuriem uzņēmējdarbība ir gēnos, un ir tādi, kuriem nav. Jebkurš cilvēks var uztaisīt biznesu elementārā līmenī un nodrošināt sevi un ģimeni.
Jautājums varētu būt par to, kurā brīdī to darīt. Īsto brīdi es definēju kā iekšējo spiedienu, ko grūti izteikt vārdos. Man to ir nācies izjust. Deviņdesmito gadu sākumā iestājos Rīgas Tehniskajā universitātē, studēju gadu, otru, tad aizbraucu mācīties uz Maskavu un nokļuvu pilnīgi citā vidē. Kad atgriezos, gribēju turpināt studijas, bet lekcijas vidū piecēlos un aizgāju. Un tagad varu teikt, ka tas bija pareizs lēmums, jo pasaulei un biznesam ir racionālā un pragmatiskā puse, bet ir arī otra - iracionālā, sajūtu puse. Ir vienkārši jāieklausās sevī.
Un šādai atklāsmei tūlīt seko nepieciešamība pēc jaunām zināšanām. Daudzi uzņēmēji sākumā, tautas valodā runājot, tiek uzmesti zināšanu trūkuma dēļ. Vēlēšanās ir, apņēmība ir, bet zināšanu un pieredzes nav. Ceļā var gadīties visādi biznesa partneri, arī tādi, kas izmantos otra zināšanu trūkumu. Ideālais komplekts ir vēlme, motivācija un zināšanas. Ja ir visi šie komponenti, cilvēkam robežu nav. Mūsdienās visiem, kas nolēmuši sākt biznesu, ir tā priekšrocība apgūt biznesam nepieciešamās zināšanas un izvairīties no nevajadzīgām kļūdām. Apgūt visu pašmācības ceļā ir tāpat kā braukt ar zirgu, ja ir iespēja braukt ar mašīnu. Protams, arī ar zirgu sasniegsi galamērķi, taču tas būs krietni lēnāk un bez komforta.
Studējot, iegūstot zināšanas uzņēmējdarbībā, cilvēks iegūst vēl vienu būtisku bonusu: iespēju komunicēt ar citiem līdzīgi domājošiem. Tieši domu apmaiņas laikā, dialogā vai diskusijā visbiežāk dzimst labas idejas. Arī biznesa ideju realizācija bieži vien nenotiek savrupi. Daudzas savas idejas šajā ideālajā laikā realizēju ar citu cilvēku palīdzību.
Daudzi uzņēmēji, kas treknajos gados dzīvoja labi, bija piesūkušies valsts pasūtījumiem. Kad valsts naudas plūsma sāka iet mazumā, viņiem radās problēmas. Mēs pārstāvam tos uzņēmējus, kas nedzīvo no valsts pasūtījumiem, bet gan no klientu uzticības. Tas ir pilnīgi cits bizness, jo mēs nevaram neko sarunāt. Un šis laiks man tieši ar to arī patīk, ka virs ūdens paliek tie, kas spēj reālajā tirgū izdzīvot.
Šajos laikos novērtējam katru latu, un zināmā mērā tas attiecas arī uz studiju procesiem. No sabiedrības nāk ļoti skaidrs signāls - esmu gatavs maksāt par izglītību, ja šodien lekcijā saņemu zināšanas, kuras rīt varu reāli izmantot. Mūsu sabiedrība ir nobriedusi pēc tādām programmām, kāds ir mūsu jaunais piedāvājums: Īsā otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma uzņēmējdarbības uzsākšanai. Vienmēr ir bijušas diskusijas par to, kura izglītība ir labāka - akadēmiskā vai profesionālā. Šobrīd laiks diktē savus noteikumus un profesionālā izglītība ir pieprasītāka.
Aiva Vīksna
Izdevniecības Lietišķās informācijas dienests izpilddirektore
Savukārt man, Lietišķās informācijas dienesta izpilddirektorei, uzņēmējdarbības gars ir gēnos, jo nācis līdzi no paaudzes paaudzē. 1991. gadā, kad mainījās situācija valstī un manā ģimenē - mums piedzima meita -, radās vēlme pamēģināt kaut ko jaunu. Turklāt mums abiem ar vīru palika atkāpšanās ceļš - viņš pēc profesijas bija galdnieks, bet es esmu pedagoģe. Metāmies visā iekšā ar vienu domu - nesanāks, paši vainīgi, bet ja nu sanāk!
Galvenais ir uzdrīkstēties un domāt par nākotni. Latvijā daudzi domā - ko nu es, mana ideja jau nevienam nav vajadzīga. Bet vajag pamēģināt! Viena no biznesa veiksmes formulām ir sākt īstajā laikā un īstajā brīdī, proti, izlolot biznesa ideju un palaist tautiņās. Var jau gadiem sapņot un nevienam neatklāt savu ideju, lai gan tā ir tik ģeniāla, ka ar to miljonus varētu pelnīt, bet var arī uzdrīkstēties, spert pirmo soli un pamēģināt - rezultātu var noskaidrot tikai otrajā gadījumā.
Manam lēmumam par labu nostrādāja tuvinieku šaubas. Esmu spītīga, tāpēc gribēju pierādīt, ka varu.
Ne velti atzīst, ka uzņēmējiem vajadzīga mūžizglītība. Te nepietiek ar vienreiz iegūtu diplomu. Šajā nozarē nemitīgi jāapgūst viss jaunais. Un tas nav vajadzīgs, lai kādam demonstrētu savu erudīciju, bet gan lai veiksmīgi strādātu, lai uzņēmums un darbinieki būtu konkurētspējīgi, lai varētu lepoties ar savu produktu.
Jaunajiem uzņēmējiem ir svarīgi pārzināt biznesa vides pamatus un uzņēmējdarbības pamatprincipus. Pārējo cilvēks var izdomāt pats. Uz pasniedzēju ieliktiem pamatiem katrs savu pili var būvēt, kā vien vēlas. Un vēl - mūsdienās ļoti nozīmīga ir socializācija. Tie, kas ar mums kopā mācās, ir mūsu potenciālie klienti, partneri vai konkurenti. Viņus iepazīt ir visnotaļ svarīgi.
Biznesu ir grūti veidot laikā, kad visi ir apmierināti, kad visa kā ir pārpārēm. Tad mēs zaudējam vērtības. Bet tieši šis ir iespēju laiks. Ja laiks piespiež no kaut kā atteikties, cilvēka domāšana paveras citiem apvāršņiem. Tad novērtējam katru latu, novērtējam investorus, novērtējam cilvēkos cilvēciskās īpašības un novērtējam attieksmi. Bet visam pāri šis laiks liek domāt, kustēties, darīt, nesēdēt, negaidīt.