Jaunākajās rekomendācijas Latvijai EK atkārtoti uzsver, ka jāsamazina nodokļu slogs zemu atalgotajiem darba ņēmējiem, jāpalielina sociālie pabalsti, jāpaātrina profesionālās izglītības reformas, jāuzlabo veselības aprūpes sistēmas pieejamība, jāstiprina interešu konflikta novēršanas pasākumi, jāpalielina maksātnespējas administratoru publiskā pārraudzība un jāveic vēl citas reformas.
«Tas, ko EK saka un norāda, ir vietā, taču netiek skatītas būtiskas detaļas. Piemēram, akcīzes nodokļa paaugstināšana mūsu ģeogrāfisko īpatnību dēļ nes līdzi lielu risku kontrabandas uzplaukumam. Cilvēki ir gatavi doties uz Krieviju pēc lētākas degvielas, alkohola, cigaretēm,» uzskata ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš uzsver, ka EK neņem vērā arī nemitīgo iedzīvotāju skaita kritumu valstī: «Apskatot ieteikumus, neredzu, kur ir idejas, kā to apturēt. EK rekomendācijās iesaka samazināt nodokļu slogu zemu atalgotajiem iedzīvotājiem, tas ir populāri - piedāvājiet samazināt nodokļu slogu jebkurai iedzīvotāju grupai, visi, protams, to uztvers ar sajūsmu. Bet kā tas atrisinās lielo emigrāciju?»
V. Dombrovskis uzskata, ka šādu nepilnību galvenais iemesls meklējams tur, ka nav iespējams attālināti saredzēt detaļas: «Es gan negribu nevienam pārmest, tomēr tās rekomendācijas raksta cilvēki, kuri lielākoties nedzīvo vai maz uzturas Latvijā un valstis redz caur datubāzēm. Tā vairāk ir mūsu iekšējā problēma, ka mēs nevaram dialoga veidā izveidot izpratni.»
Arī bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzsver, ka, lai gan Eiropas Komisijas ieteikumi ir būtiski, tie neizsmeļ visus mums svarīgos jautājumus. Tomēr, viņaprāt, nebūtu pareizi arī uzskatīt, ka rekomendācijas atlasītas pavirši: «Nav tā, ka tās vienkārši ir lietas, kas aktuālas visā Eiropā, nevis katrai atsevišķai valstij. Viņi ņem vērā citu iestāžu teikto, piemēram, Pasaules Bankas ziņojumus. EK perspektīva vienmēr ir arī tas, kādus mērķus pati valsts izvirzījusi. Viņi uzmanīgi seko lokālajām diskusijām un darba kārtībai, atlasot būtiskos jautājumus.» Sekošanu Latvijas aktualitātēm uzsver arī EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka: «Rekomendācijas ir balstītas uz rūpīgu analīzi un regulāru dialogu ar valsts iestādēm un nozaru iesaistītajām pusēm Latvijā. Tās nav tapušas, tikai sēžot pie datora un pētot tabulas ar skaitļiem kādā birojā Briselē.»
Jau iepriekš minēts, ka ieteikumus formulē tā, lai tos samērā ātri varētu realizēt, tas liek jautāt, kāpēc daudzi no punktiem jau gadiem ir nemainīgi. Ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, atbildot uz šo jautājumu, ir kodolīgs: «Tas nozīmē, ka šīs rekomendācijas netiek ņemtas vērā.» I. Šteinbuka gan norāda, ka šāda situācija novērojama arī citur: «Reformas ir aizkavējušās, un problēmas nav atrisinātas. Ja cilvēks katru gadu dodas pie ārsta, kurš viņam norāda uz lieko svaru, visdrīzāk, tas nozīmē, ka šim cilvēkam patiešām ir liekais svars. Tā tas ir ne tikai Latvijas gadījumā, arī citām valstīm sniegtās rekomendācijas gadu no gada var norādīt uz līdzīgām problēmām.»
Nebūtu gan pareizi apgalvot, ka virzība uz pārmaiņām nav novērojama vispār. Gan eksperti, gan EK apgalvo, ka vairākās jomās, piemēram, izglītībā un medicīnā, soļi pareizajā virzienā tiek sperti, taču tie vēl nav pietiekami. Tāpat, par spīti tam, ka ieteikumi nav pilnīgi, R. Ķīlis uzsver to nozīmi: «Tas mehānisms būtībā ir tāds - mēs jums pasakām šīs lietas, kas ir svarīgas, un jūs saprotat, ka šajā virzienā vajadzētu strādāt. Tas varētu būt jums arī pamats, kā plānot līdzekļus. EK nostājas noteiktā pusē, tā apmēram varētu raksturot, ko viņi dara. Nacionālu debašu situācijā par lietām, kas ir svarīgas, EK ar savām rekomendācijām dod atbalstu vienai pusei.»
Eiropas Komisijas ziņojumi, kas iekļauj katrai dalībvalstij adresētas rekomendācijas, ir daļa no desmitgades izaugsmes stratēģijas Eiropa 2020. Latvija konkrētus ieteikumus saņem kopš 2012. gada.