Kalnciema kvartāls ir privāta iniciatīva. Ļoti apsveicama. Pilsēta savu iespēju robežās arī cenšas sakārtot līdzīgo apbūvi Daugavas labajā krastā. Pirms gada atklājām arhitektūras centru Koka Rīga Krāsotāju ielā. Tā gan nav Maskavas ielas apkārtne, bet arī šajā pilsētas daļā ir vēsturiskā koka apbūve. Šis zināšanu un kultūras centrs kļūst arvien populārāks, ikvienam ir iespēja nākt, satikties ar speciālistiem, uzzināt par restaurācijas veidiem un metodēm. Tiek apzināti labie piemēri. Veidojas kopiena, kas par šo tēmu interesējas.
Bet jābūt arī motivācijai restaurēt savu īpašumu.
Par to ir domāts. Pašvaldībā ir saistošie noteikumi, kas paredz: ja koka ēka tiek atjaunota, var tikt piemērota pat 100% nekustamā īpašuma atlaide. Esmu dzirdējis labas atsauksmes, ka tas šobrīd mudina īpašniekus apsvērt investīcijas vēsturisko ēku atjaunošanā, jo arī nekustamā īpašuma nodokļa slogs kļūst par vērā ņemamu izdevumu sadaļu. Pilsētai tātad ir šīs divas iespējas - kompetenču, zināšanu apmaiņa un nekustamā īpašuma atlaide. Tas, ko vēl esam apsvēruši pēc sarunām ar ekspertiem, ir runāt ar Finanšu ministriju, lai attiecībā uz koka vai kultūrvēsturisko ēku atjaunotājiem varētu kaut kādā mērā darboties nosacījumi, kādi ir sabiedriskā labuma organizācijām, proti, piemērot ienākumu nodokļa atlaides. Tas vēl tikai idejas līmenī, bet zināms, ka daudzās valstīs veiksmīgi tiek piemērotas abas šīs nodokļu atlaides, tādējādi motivējot sakopt īpašumu.
Kā ir ar jauno arhitektūru? Cik tā kvalitatīva?
Pārmaiņas Rīgā vērtējam katru gadu. Pasniedzam gada balvu arhitektūrā. Šobrīd no pērn ekspluatācijā nodotajiem esam atlasījuši 35 objektus, kas pelnījuši novērtējumu. Starprezultāts būs augusta beigās, balvu pasniegsim oktobra sākumā. Pagājušajā gadā visaugstāko novērtējumu izpelnījās Zirgu pasts Dzirnavu ielā un turpat netālu esošā dzīvojamā māja Futuris.
Kas šobrīd piesaista lielāko uzmanību?
Tās ir viesnīcas. Pilsētas centrālā daļa šobrīd ir interesanta viesnīcu biznesam.
Kā jaunie objekti iekļaujas esošajā apbūvē?
Ir labie, ir sliktie piemēri. Gadījies redzēt, ka projekta sākumstadijā ir vienas ambīcijas, bet vēlāk, tajā skaitā krīzes iespaidā, ieviestas korekcijas, kas atstāj iespaidu uz vizuāli estētisko kvalitāti.
Ja runājam par iederību Vecrīgā, tad tas ir īpašs izaicinājums. Manā redzējumā Vecrīga ir viduslaiku pilsēta, atbilstoša noteiktiem kanoniem, ko raksturo vide, mērogs, jumts, logi, detaļas, kas raksturīgas tieši Vecrīgai. Ja objekti pārāk atšķiras no šīs stilistikas, manuprāt, tas vienā brīdī var sākt kaitēt tam, kā uztveram šo vecpilsētu. Jāatzīst, atsevišķu objektu iederība īsti neatbilst manai vīzijai par to, kādai jābūt Vecrīgai. Taču diez vai kāds objekts apstiprināts bez nopietna izvērtējuma, ekspertu diskusijas Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē. Katrā gadījumā iekļaušanās vidē ir un būs neviennozīmīgi vērtējama lieta.
Jūs aizstāvat vēsturiskās apbūves atjaunošanu, nevis tādu ēku būvniecību, kuru spoguļsienās atspīd apkārtējās mājas?
Pateikšu vienu piemēru. Otrajā pasaules karā pilnībā tika iznīcināta Berlīnes centra vēsturiskā daļa. Vietā uzbūvēja modernu pilsētu. Tagad pietiekami nopietnā līmenī tiek apskatīts jautājums par pēckara gados uzbūvētā nojaukšanu un viduslaiku apbūves radīšanu no jauna. Ar šo piemēru redzams, ka būvēt ēkas, kas izskatās kā vēsturiskas, nav nekāda margināla ideja. Tā ir attieksme pret vēsturi, kura ir pietiekami nozīmīga. Jau šobrīd ir pietiekami daudz Vecrīgai neraksturīgu būvobjektu, kas deformē uztveri, mazina iespaidu par Vecrīgu kā viduslaiku pilsētu, vecpilsētas veselumu sagrauž kā tāds ķirmītis.
Atnāk investors un paziņo, ka grib būvēt stikla namu uz savas zemes. Kā varat viņu ietekmēt?
Pirmkārt, runājam un stāstām par savu redzējumu. Nereti arī paši investori nāk un interesējas, ko var un ko nevar darīt. Protams, pilsētas arhitektam nav veto tiesību, bet tādas ir pieminētajai vēsturiskā centra padomei. Sarunās ar investoru cenšamies parādīt, ka iederība vidē dod arī iespēju celt objekta vērtību. Ceru, ka izdosies noturēt līdzsvaru starp vēlmi būt savādākam un vēlmi iekļauties vidē. Vecrīgas gadījumā tam kompromisam jābūt par labu vecpilsētai.
Kurām Rīgas daļām šobrīd pievēršat pastiprinātu uzmanību nākotnes skatījumā?
Viens ir Līvu laukums. Pagājušajā gadā kopā ar Viesnīcu un restorānu asociāciju uzsākām diskusiju par vasaras restorānu izvietojumu, tā iespaidu uz telpu un vidi. Secinājums, ko atzīst arī paši īpašnieki: vietu skaits, kas katru sezonu tur tiek atvēlēts, ir par lielu racionālai nestspējai. Tajā pašā laikā motīvi to darīt ir pietiekami stipri - tūristu plūsma, par laimi daudziem, joprojām ir liela. Pārslogojam šo teritoriju. Paši uzņēmēji bija gatavi sadarbībai, lai meklētu risinājumus. Mākslas akadēmijas vides dizaina studenti radījuši trīs konceptuālas idejas, kā situāciju uzlabot. Pirmdien Rātsnamā to prezentēsim, pieaicinot arī medijus. Šie gan nav viens pret viens īstenojami risinājumi - tās ir idejas, kas rosinās padomāt, kā telpa varētu tikt organizēta citādi.
Otrs - pētām, vērtējam, analizējam vides kvalitātes un arhitektūras jautājumus priekšpilsētās, mikrorajonos. Arī šajā gadījumā sadarbībā ar augstskolām, studentiem. Ņemot vērā, ka ēkas - cita ātrāk, cita vēlāk - tiks renovētas, siltinātas, tad tas jautājums, ko aktualizējam no savas puses: ko vēl vajag izdarīt, lai energoefektivitātes renovācija ietu komplektā ar vides kvalitātes renovāciju - velo un citas infrastruktūras integrāciju, kas padarītu vidi atkal dzīvotspējīgu nākamos 20-25 gadus. Oktobrī par šo tēmu runāsim arī Rīgas arhitektūras konferencē.
Pilsētvidi aizvien vairāk ietekmē velosatiksme. Kā to izjūtat no sava skatpunkta?
Lielu uzmanību veltām tam, kā velotransports iekļausies esošajā infrastruktūrā, kādi uzlabojumi nepieciešami. Tie jautājumi ir līdzīgi neatkarīgi no tā, vai tā ir daudzdzīvokļu ēka, teiksim, Purvciemā, vai Brīvības ielā - piekļuve, novietošana. Infrastruktūrai ir jāpielāgojas līdzīgi kā tas ir attieksmē pret ģimenēm ar bērniem un cilvēkiem ar kustību vai kādiem citiem traucējumiem. Tās ir gan pārejas, gan norobežojumi, gan drošas zonas, gan regulējami krustojumi - viss kompleksi.