Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Iekustināt ciešāku ES integrāciju

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības (ALDE) frakcijas vadītājs Eiropas Parlamentā Gijs Verhofstats ilgus gadus vadījis Beļģijas valdību. Patlaban ALDE Eiropas Parlamentā pārstāv 83 deputāti no 20 valstīm. No Latvijas šajā grupā strādā Ivars Godmanis (ievēlēts no LPP/LC), kurš maijā gaidāmajās vēlēšanās nekandidē. Par plāniem strādāt ALDE paziņojusi partija Latvijas attīstībai.

Uzsverat, ka Eiropas Savienības (ES) izaugsmes virzītājspēks ir vēl ciešāka integrācija. Vai šāds uzstādījums nav nereāls? Dalībvalstīs par šo jautājumu viedokļi dalās.

Ja paskatāmies uz Eiropu un salīdzinām to ar pārējo pasauli, redzam izaugsmi Āzijā, Āfrikā, Latīņamerikā, bet vienīgā pasaules daļa, kurā ir krīze un lēna izaugsme, ir Eiropa. Kāpēc? Kas Eiropā ir ne tā? Atbilde ir, ka būtiskākajās ekonomikas nozarēs, kuras nākotnei ir svarīgas, neesam pietiekami integrēti. Nebaudām visas priekšrocības, ko var sniegt Eiropa. Beidzot ir tapusi banku savienība, tās trūkums arī noveda pie kredītu krīzes. Bet tā vēl jāievieš dzīvē. Mums nav vienota uzņēmējdarbības tirgus, vēl aizvien ir 28 dažādi. Nav iespējams vienā valstī investēt aktīvus, kas pieder citā valstī reģistrētam uzņēmumam. Mums nav enerģētikas kopienas, kurā lēmumi tiktu izdiskutēti un kopīgi pieņemti. Ja Spānijā tiek saražota saules enerģija vai Īrijā tiek saražota vēja enerģija, to nevaram nogādāt pārējā Eiropā, tā vietā izmantojam Krievijas gāzi. Patiesa enerģētikas kopiena to varētu risināt, mums tās nav.

Jūs patiesi ticat, ka enerģētikas kopienas izveide varētu to risināt? Latvija ir pilnībā atkarīga no Krievijas gāzes.

Varam padarīt Eiropu neatkarīgu, idejas un piedāvājumi ir. Tikai jārīkojas, jāsasniedz jauns integrācijas vilnis atslēgas nozarēs, kas nākotnei ir svarīgas.

Runājat par ekonomiku, bet Latvijai būtiski ir arī starptautiskie notikumi, situācija Ukrainā. Jūsu pozīcija ir gana skaidra, bet tāda tā nav visā ES, piemēram, Francija vēl joprojām nav atmetusi plānus pārdot Krievijai karakuģus.

Vajadzīga vienota pozīcija pret notiekošo Ukrainā un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Februārī biju Maidanā, kad tur notika asinsizliešana. Pārliecinājos, ka vienota pozīcija un sankcijas var dot pozitīvu efektu. Mēs kavējamies ar attieksmes paušanu pret Putinu. Nopietnas sankcijas nozīmētu paplašināt sankciju sarakstu ar cilvēkiem, kas ir Putinam apkārt un cieši strādā kopā ar viņu. Labākā rīcība ir ķerties klāt oligarhiem, viņu labklājība atrodas Rietumeiropā - Francijā, Itālijā, Lielbritānijā. Bloķēsim viņu kontus, nedosim viņiem vīzas, vērsīsim sankcijas arī pret viņu ģimenēm. Pēc tam izdarīsim spiedienu uz Putinu, lai apturētu viņa agresīvo politiku. Patlaban Austrumukrainā notiekošajam nav ticamības - no sākuma līdz beigām viss ir manipulācija.

Vai patiesi sankcijas pret tuvākajiem cilvēkiem spēs apturēt Putinu?

Kad sākām vērst sankcijas pret Putinu, par to varēja smieties. Sankcijas bija vērstas pret cilvēkiem, kas starptautisko tikšanos reizēs sēdēja otrajās rindās. Esmu ticies ar Krievijas opozīcijas līderi, pretkorupcijas cīnītāju Alekseju Navaļniju, rezultātu var sasniegt, vēršoties ar sankcijām pret konkrētiem oligarhiem, kas cieši strādā kopā ar Putinu. Šie notikumi ir labs piemērs, kāpēc Eiropā nepieciešama ciešāka sadarbība. Nevienai Eiropas valstij - pat ne Francijai vai Vācijai - vienai pašai nav pietiekami daudz spēka, lai panāktu izmaiņas. To pašu varam vērot Nigērijā, kur nolaupītas skolnieces. Francija viena pati nespēj panākt rezultātu, tas jāpanāk Eiropas līmenī. Trūkst kopīgas politikas pret ekstrēmismu un terorismu Āfrikā, vajadzīga ciešāka sadarbība aizsardzības jautājumos. Ja nevarat parādīt stingro varu, jūsu maigā vara neko nenozīmēs.

Atgriežoties pie Ukrainas, vai ES vajadzētu domāt arī par ekonomiskām sankcijām pret Krieviju?

Ja nelīdzēs paplašinātais sankciju saraksts, par ko runāju, tad jāsagatavo arī ekonomiskās sankcijas. Bet no sākuma jāsāk ar sankcijām, kas vērstas pret konkrētiem cilvēkiem.

Jūsu konkurents uz Eiropas Komisijas prezidenta amatu no Eiropas Tautas partijas Žans Klods Junkers sacījis, ka tuvāko piecu gadu laikā ES nebūs 29. dalībvalsts. Vai piekrītat, ka no sākuma jāintegrējas iekšēji un tikai tad varam paplašināties?

Ja runājam par paplašināšanos, noteikti jārunā par Balkāniem. Labākā stratēģija ir tos iekļaut Eiropas ģimenē, jo tas nozīmētu mieru reģionā. Savukārt Turcijā patlaban redzam attīstību nepareizā virzienā - bija aizliegts Twitter, Facebook un YouTube, trūkst preses brīvības. Turcijā patlaban ieslodzījumā ir vairāk žurnālistu nekā Ķīnā.

Runājot par tuvāku nākotni - EP vēlēšanām. Ir prognozes, ka ALDE tajās zaudēs vairākas vietas.

Šajās prognozēs nav ņemts vērā, ka mums ir daudz jaunu sarakstu Itālijā, Francijā, Polijā, Čehijā, Austrijā, Grieķijā, ir arī jauna proeiropeiska partija Latvijā. Mērķis ir kļūt par trešo lielāko grupu Eiropas Parlamentā, vēlamies būt lielāki par eiroskeptiķiem. Konservatīvie runā par taupību, fiskālo disciplīnu, kas ir vajadzīga, bet tikai ar to no krīzes neizkļūsim. Sociālisti vienkārši runā par jauniem parādiem, lai izkļūtu no krīzes, kuras iemesls bija parādi. Tam vajadzīga alternatīva - veidosim ekonomisko integrāciju.

Uz cik daudz vietām cerat? Vai nākamajā sasaukumā starp jums būs arī Latvijas pārstāvji?

Starp 80 un 90 vietām. Jāņem arī vērā, ka pats Eiropas Parlaments pēc vēlēšanām kļūs nedaudz mazāks (Saskaņā ar Lisabonas līgumu pēc šomēnes gaidāmajām vēlēšanām Eiropas Parlamenta deputātu skaits saruks no pašreizējiem 766 līdz 751 - red.). Ceru, ka nākamajā sasaukumā starp ALDE biedriem būs arī Latvijas pārstāvji. Patlaban vienīgais grupā strādājošais deputāts no Latvijas Ivars Godmanis bijis aktīvs jautājumos par budžetu un reģioniem.

Kāpēc ALDE līdz šim pievienojies tik mazs skaits Latvijas pārstāvju?

No Igaunijas mums ir daudz, ir no Lietuvas. Lieliski, ka tagad ir jauna partija arī Latvijā.

Pirms vēlēšanām Latvijā izveidojusies īpatnēja situācija, kas, iespējams, raksturīga arī citām dalībvalstīm, proti, viena saraksta kandidāti vēlas pievienoties dažādiem Eiropas politiskajiem spēkiem.

Tas nav normāli. No sākuma ir jāpaziņo, kādas ir tavas idejas un kādai grupai vēlies pievienoties. Tas nenotiek mūsu partijās, tās ir skaidri formulējušas savu nostāju.

Vai varat nosaukt savas prioritātes nākamajai Eiropas Komisijai?

Pārvarēt krīzi, «salabot» ekonomiku. Otrkārt, smagi strādāt ar privātuma un pilsonisko brīvību jautājumiem. Mūsu piedāvājumu labi raksturo ES Tiesas lēmums par to, ka Google jādod iespēja dzēst personālos datus. Trešais, bet ne pēdējais punkts ir Eiropas Komisijas vadība, kurai atkal ir jāspēj parādīt līderību. Vēlos būt citāds nekā [pašreizējais Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels] Barrozu. Vadīt ES nozīmē izmantot tās iniciatīvas tiesības, kuru citām ES institūcijām nav. Nevar rīkoties tikai tad, kad ir dota zaļā gaisma no Parīzes vai Berlīnes. Eiropas Komisijai jāsastāv no visām, nevis divām vai trim dalībvalstīm.

Latvijā problēma ir migrācija, proti, liels skaits cilvēku pamet valsti un neatgriežas. Mēs zaudējam savus cilvēkus.

Bet tā nav problēma, ja citi cilvēki iebrauc. Eiropā ir pārāk zema darbaspēka mobilitāte.

Neviens jau arī neiebrauc.

Ja kļūsiet pievilcīgi, būs citādi. Mobilitāte nav vienvirziena kustība. Piemēram, Rumāniju savulaik pameta liels skaits cilvēku, tagad viņi brauc atpakaļ.

Lai arī politiskie spēki pirmo reizi pirms vēlēšanām izvirzījuši savus kandidātus Eiropas Komisijas prezidenta amatam, tomēr klīst runas, ka par Barrozu pēcteci varētu kļūt kāds pavisam cits cilvēks.

Eiropas Parlamenta grupas nepieļauj iespēju, ka Eiropas Komisijas prezidenta amata kandidāti tika izvirzīti jautrībai un vēlāk tiks paņemts kāds no ārpuses. Tas būtu Eiropas demokrātijas gals, tas būtu Eiropas Parlamenta gals. Nākamajā reizē neviens vairs negribētu kandidēt, jo tas taču būtu domāts tikai jautrībai.

Pirms vēlēšanām klīst dažādas baumas, piemēram, jūsu vārds izskanējis starp kandidātiem uz Eiropas Parlamenta spīkera amatu.

Baumas pirms vēlēšanām ir plašas, bet realitātē ir tikai Eiropas Komisijas prezidenta amata kandidāti.

Latvijā kā nākamo komisāru ar nozīmīgu portfeli min bijušo Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (Vienotība).

Tas ir citādi, viņš var būt komisārs, jo tas ir jāizlemj Latvijai.

Ja jums izdosies ieņemt Eiropas Komisijas prezidenta amatu, pēc kādiem principiem veidosiet savu komisāru komandu?

Tie būs trīs principi - dzimumu balanss, komandas gars un iniciatīvas tiesības.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?