Jau iepriekš netika slēpts, ka Latvijas komandas pluss ir tas, ka pretinieks ir ļoti labi iepazīts un ir prognozējams. «Godīgi sakot, es gaidīju kaut kādus pārsteigumus no viņiem,» izlases galvenais treneris Ainars Bagatskis neslēpa, ka ir nedaudz vīlies par to, ka pretinieks spēlēja, kā paredzēts. Svarīgākais bijis apturēt bosniešu zvaigzni Mirzu Teletoviču, nostrādinot viņu aizsardzībā. «Garie spēlētāji rindas kārtībā spēlēja pret viņu aizsardzībā, bet uzbrukumā tam, kuru sedza Teletovičs, visu laiku bija jābūt kustībā. Labāk muļķīgi kustēties nekā gudri stāvēt,» Bagatskis skaidroja, kā apturēts pretinieku līderis. Pirmajā puslaikā Teletovičs aizmeta garām visus piecus izpildītos metienus, bet otrajā, īpaši trešajā ceturtdaļā, nedaudz reabilitējās, ko treneris skaidroja ar nelielo atslābināšanos.
Uzbrukumā grūdienu deva uz maiņu iznākušie spēlētāji. Rolands Freimanis izmantoja Teletoviča slinkošanu aizsardzībā un pirmajā puslaikā vien guva 20 punktu. Kad uzbrucējs pagura, iniciatīvu veiksmīgi uzņēmās Dairis Bertāns, pēc tam Rihards Kuksiks. Stabilas vērtības uzbrukumā bija Kristaps Janičenoks un Jānis Strēlnieks. Ne visai veiksmīgs bija komandas kapteinis Jānis Blūms, taču viņš savu vienīgo «trejaci» trāpīja tieši tad, kad visvairāk vajadzēja - pēdējās ceturtdaļas sākumā, kad bosnieši bija pietuvojušies līdz četru punktu atstatumam. «Pats spēlēju tā, kā prasīja situācija. Speciāli pēc punktiem nedzenos. Metu tad, kad vajag. Otrajā puslaikā tā sanāca, ka biežāk vajadzēja uzņemties iniciatīvu,» klusēšanu pirmajā un uguņošanu otrajā puslaikā skaidroja Kuksiks. «Mums visu laiku bija tāds labs balanss, jo spēle aizgāja te vienam, te otram, te trešajam. Svarīgi, paskatieties [rāda spēles protokolā]: piecdesmit punktus mums guva rezervisti. Tā varam uzvarēt jebkuru komandu,» pārliecināts ir treneris Bagatskis.
Lai gan Latvijas basketbolisti vadībā bija 35 ar pusi minūtes no kopējā spēles laika, pilnīga drošība par uzvaru radās tikai pēdējā minūtē. «Otrajā puslaikā mums bija trīs četras iespējas panākt latviešus, taču pārāk daudz spēka bijām atstājuši atspēlēšanās gaitā, tāpēc tās izmantot nespējām,» Bosnijas komandas galvenā trenera Aleksandara Petroviča balsī bija jaušama nožēla.