Decembrī iztērē vairāk
Kopējā summa, ko transportbūvju uzturēšanai dome atvēlēja 2011. gada sākumā, bija 8,8 miljoni latu, bet pēc grozījumu veikšanas pavasarī summa pieauga līdz 12,7 miljoniem. Šāgada budžetā ieplānoti 9,36 miljoni latu. Oktobrī ielu un tiltu uzturēšanai izlietoja 603 tūkstošus latu, novembrī - 679 tūkstošus. Līdzekļu izlietojums decembrī liecina, ka Satiksmes departaments acīmredzot nav centies taupīt uz neuzsnigušā sniega rēķina, bet izlietojis ieplānoto miljonu latu citiem mērķiem. I. Dišlere norāda, ka veikti tādi uzturēšanas darbi, kādus parasti veic vasarā, piemēram, ielu slaucīšana, apmaļu remonts u. c., precīzi gan nenorādot, kam un cik nauda izlietota. Vairākas reizes decembrī ielas arī kaisītas ar pretslīdes materiāliem, par ko liecina paziņojumi presei. «Operatīvi tiek izlemts, ko darīt atkarībā no laika apstākļiem,» skaidro I. Dišlere.
Pagājušajā ziemā, kad sniega bija pārpārēm un nācās to regulāri izvest no galvaspilsētas, iesaistot pat zemniekus ar lauksaimniecības tehniku, divas reizes tika lemts par papildu naudas piešķiršanu sniega novākšanai, kopumā papildus atvēlot trīs miljonus latu - vienu miljonu 2010. gada decembrī un divus 2011. gada sākumā, atceras Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) preses sekretāre Anna Kononova. Tātad, ja N. Ušakovs telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes stāstīja, ka izdevies ietaupīt miljonu, viņš faktiski runāja par to, ka nevajadzēja piešķirt papildu līdzekļus ielu un tiltu uzturēšanai. Naudas nav tērēts mazāk par to summu, kas bija plānota šā gada decembrim, ja būtu bijis sniegs.
Pārsteigti par summām
Latvijas Automoto biedrības prezidents Juris Zvirbulis (Vienotība) miljonu mēnesī ielu uzturēšanai vērtē kā visai lielu summu, taču atzīst, ka grūti vērtēt tās izlietojumu, neredzot precīzu atskaiti. «Izklausās ļoti liels skaitlis, bet jāņem vērā, ka ir arī pastāvīgās izmaksas, tehnika ir jāuztur kārtībā, lai nav tā, ka nekas netiek darīts un strādā tikai tad, kad uzsnieg sniegs. Ja gribam, lai Rīgā būtu garantēts pakalpojums, tehnikai ir jābūt kārtībā.» Par to, ka decembrī iztērēts krietni vairāk nekā novembrī vai oktobrī, brīnās autožurnālists Pauls Timrots: «Tādā ziemā kā šī vienīgais, par ko uztraukties, ir tilti un viadukti no rītiem. Mēs zinām, ka pagājušā gada decembrī bija ļoti daudz sniega.»
Rīgas dome iepriekšējos gados bija spiesta regulāri piešķirt papildu līdzekļus ielu un tiltu uzturēšanai, piemēram, 2010. gada martā tika risināts jautājums par papildu 1,3 miljonu latu piešķiršanu, un sniega izvešanai vien divos mēnešos toreiz iztērēja vairāk nekā 865 tūkstošus latu. Savukārt pērnā gada janvārī sniega tīrīšanai un izvešanai izlietoja 3,2 miljonus latu. Ceļu uzturēšanas uzņēmumi apsvēra iespējas pirkt jaunu tehniku, jo tās trūka. Sniega segas biezums Rīgā 2011. gada janvāra sākumā sasniedza 55 centimetrus. Naktī no 2. uz 3. janvāri Rīgā tika izvesti 15 827 kubikmetri sniega jeb apmēram 1500 pašizgāzēja kravu. Dome tika arī kritizēta par nespēju notīrīt sniega kupenas no ielu malām.