1915-2015_, kas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā atvērta līdz 25. oktobrim. Tajā ir eksponētas vairāk nekā astoņdesmit vakarkleitu un aptuveni 720 aksesuāru. Šī izstāde ir papildināta ar ļoti plašu saistīto pasākumu programmu, ar kuru var iepazīties interneta vietnē www.lnmm.lv.
Staigāšana orangutanā
Izstāde aizsākas ar Pirmā pasaules kara laiku, kad dominē melnā krāsa. «No vienas puses, tā asociējas ar stingrību, no otras, - ar sērām,» stāsta modes vēsturnieks, kura kolekcija ir veidota vairāk nekā trīsdesmit gadu un ietver aptuveni 10 000 vienību. Tajā laikā franču modes dizainera Pola Puarē jaunrade pilnībā no modes izstumj korseti. «Kad sieviete atbrīvojās no korsetes, viņa saprata, ka viņai nav vidukļa,» piebilst Aleksandrs Vasiļjevs. Divdesmitajos gados valda Art Deco mode, kura atkailina sievietes plecus, rokas, muguru un kājas. Kleitas tiek noīsinātas līdz celim, pazemināta vidus un gurnu līnija.
«Pie kleitām velk siksniņkurpes ar vienu vai vairākām aizdarēm, lai nodrošinātos pret tolaik modernās dejas čarlstona enerģisko kustību izaicinājumiem,» akcentē modes vēsturnieks un dodas pie nākamā izstādes eksponāta. Šis ir radīts no pērtiķa kažokādas - Aleksandrs Vasiļjevs norāda uz melnu apmetni, kas atklāj starpkaru modes īpatnības. «Mūsdienās jūs nepiespiedīsiet nevienu staigāt orangutanā,» viņš uzskata. Trīsdesmitie gadi ir Lielās depresijas ēra. Tajā par galveno glamūra un stila paraugu kļūst balles Holivudas filmās, kuras sievietes pārvērš par karalienēm krepsatīna kleitās un lieliskām modelēm mirdzošā lamē audumā.
Divas grēksūdzes
Otrais pasaules karš gandrīz pārtrauc grezno baļļu tradīciju. Modes vēsturnieks vērš uzmanību uz beļģu izcelsmes franču modes dizaineres Megijas Rufas vakarkleitu, kas darināta 1943. gadā. «Tas bija ļoti satraucošs laiks, jo vācu karaspēks bija okupējis Parīzi,» atgādina Aleksandrs Vasiļjevs, kad stāsta par bēšas krāsas tērpu, izšūtu neīstiem dārgakmeņiem, zīlītēm, stikla pērlītēm un krellītēm. Savulaik tas ir piederējis slavenajai franču kinodīvai un skaistulei Žinetai Leklērai, kuras veiksmīgajai karjerai svītru pārvilkusi kāda dēka. «Viņa sagrēkoja - kļuva par vācu ģenerāļa mīļāko,» paskaidro kolekcionārs.
Izstādē Ielūgums uz gadsimta balli ir eksponēta pazīstamās krievu dzejnieces un dejotājas Larisas Andersenas svārki, kuri radīti 1945. gadā Šanhajas modes namā Femina un kuri Aleksandra Vasiļjeva īpašumā nonākuši pēc viņas nāves. Sieviete nodzīvojusi vairāk nekā simt gadu. Viņa pīpējusi divas paciņas cigarešu dienā un nomirusi ar vārdiem: «Smēķēt ir kaitīgi!» Šajā izstādē ir apskatāma arī slavenās kino un teātra aktrises Nataļjas Gundarevas kleita. Nekā vulgāra! Uz jautājumu, kas pēc modes vēsturnieka domām ir vulgāri, viņš pārliecinoši atbild: «Tad, kad kleita ir atsegta augšā vai apakšā.»
Aktuālie zirņi
Īsi pēc kara beigām franču modes dizaineris Kristians Diors ievieš tā saucamo New Look modi ar kuplajiem tilla svārkiem. Šajā laikā arvien populārāki kļūst sarkanie paklāji, kurus izstādes dizainā ir citējis mākslinieks Jurģis Krāsons. Neskaitāmu fotogrāfu priekšā vakarkleitas tika demonstrētas Kannu kinofestivālā, Amerikas Kinoakadēmijas balvas Oskars pasniegšanas ceremonijā un līdzīgos pasākumos. «Sešdesmitie gadi bija pēdējais augstās modes bastions, kuru ieņēma hipiju kustība,» saka Aleksandrs Vasiļjevs, vienīgi franču modes dizainera Īva Senlorāna retro stils ļāvis uzdzirkstīt sendienām.
Pēc tam sekoja disko ēras mirdzums, savukārt XX gadsimta beigas aktualizēja ekoloģiju, minimālismu un maksimālismu. «Mēs ejam pa spirāli,» šodienas tendences raksturo modes vēsturnieks un piebilst, ka mūsdienās ar labpatiku tiekot atjaunoti kādreizējie modeļi, pārsteidzot ar šķietami jauno, kas patiesībā ir labi aizmirsts vecais. Aleksandrs Vasiļjevs norāda uz dominikāņu izcelsmes amerikāņu modes dizainera, par vakarkleitu karali dēvētā Oskara de la Rentas melno tērpu ar baltajām pumpiņām, kurš ir radīts piecdesmito gadu beigās un izskatās ļoti svaigi. «Zirņi atkal ir modē!» uzsver pazīstamais kolekcionārs.