Meklē draugu
Slikti! Uz jautājumu, kā sokas ar otras puses meklējumiem, man atbild sešdesmit deviņus gadus vecā Inta. «Piezvana cilvēks, kurš dzīvo viens, un sūdzas, ka nav kas zemenes izravē. Skaidrs, ka tādam vīrietim vajag aprūpētāju,» viņa spriež par zvanītāju. «Zvana cits un sola izrādīt Rīgu, ar kuģīti izvizināt, vēlāk aizvest uz dzīvokli, vienīgi pajautā: kāds krūšu izmērs?» Inta vīlusies stāsta par potenciālajiem kungiem, kuri neveiksmīgi mēģinājuši iekarot viņas sirdi. Viņa pati meklē draugu, ar kuru aprunāties, aiziet uz teātri, koncertu - «tādu, ar kuru nav kauns sabiedrībā rādīties».
Arī Ieva (62) lūko pēc vīrieša. «Pēc mīļa, jauka, simpātiska, sakarīga vīrieša - drauga,» viņa raksturo savas vēlmes. «Negribu precēties un būt blakus vīrietim katru dienu, vismaz pagaidām ne,» viņa stāsta. Atsaucība uz sludinājumu esot liela. Ievai zvanot uz nebēdu! Bet tāds, kurš sievietei būtu pa prātam, vēl nav atradies. Viņa stāsta, ka sirds bruņiniekus var iedalīt vairākās grupās - vieni esot tie, kuriem nav kur dzīvot, vajadzīgs jumts virs galvas un tāpēc viņi meklē vietu, kur pārvākties. Citiem esot bagātība un saimniecība, nu vajadzīga saimniece mājās. Zvanot arī precētie un meklējot sievieti darbdienām - mīļāko. Savukārt ap trīsdesmit gadu veci jaunekļi tīkojot pēc intīmas dabas piedzīvojumiem.
Vajag saimnieci
Zvanu kungiem. Omulīgs, apaļīgs atraitnis no Vidzemes (60),kā norādīts sludinājuma tekstā, izdzirdot, kādā nolūkā zvanu, mani pārtrauc un saka: «Vairs nav aktuāli iepazīties! Savu kundzi jau atradu.» Neesot bijis nemaz grūti. Sievietes zvanījušas simtiem. «Netiku vaļā,» nosmej. Kungs teic, ka ir labi situēts un veiksmīgi atradis dāmu, kura būtu gatava kopā ar viņu apceļot Latviju. Kā atrast īsto? «Nav ko ilgi meklēt, dzīve jādzīvo nost,» viņš nosaka.
Kāds cits vidzemnieks (60), kurš sludinājumā sevi raksturo kā saimniecisku un materiāli nodrošinātu vīrieti, joprojām ir liktenīgās meklējumos. No daudzām zvanītājām atrast īsto neesot viegli, bet nu skaits samazinājies - no trim jāizvēlas viena. Grūti! Tāpēc labprāt iepazītos ar vēl kādu - «normālu, labu sievieti», viņš stāsta. Tādu šajā vecumā neesot vienkārši atrast. Vidzemnieks spriež, ka pēc 40 iepazīties kļūst arvien grūtāk, attiecību pieredzes dēļ neesot viegli atvērt sirdi otram. It sevišķi, ja cilvēks jānovērtē pēc pāris randiņiem. «Daudz vieglāk ir uzticēties un aprast ar cilvēku, kurš dzīvo tai pašā ciemā,» viņš spriež.
Viņam gan iebilst kāds cits kungs - sešdesmitgadīgais Arnis. Viņš sūkstās, ka viņa ciemā nevienas kārtīgas un brīvas sievietes nav. Savukārt pilsētnieces, kura būtu gatava pārcelties uz laukiem, arī neesot. Tāpēc dāmas meklējumos ir jau ilgu laiku. Tomēr cerība esot dzīva.
Kāpēc ievieto?
Vientulība ir tas, kas mudina seniorus meklēt jaunas attiecības, atzīst aptaujātie kungi un dāmas. «Kad vīrs aizgāja aizsaulē un paliku viena, citas attiecības negribēju,» stāsta Ieva. «Jutos liela un varena savā brīvībā. Lai gan man ir bērni un mazbērni, kuri aktīvi iesaista savā dzīvē, ar laiku sapratu, ka esmu vientuļa. Gribas kādu, ar ko parunāties,» viņa stāsta, kāpēc nolēmusi teikt «jā» jaunām attiecībām. Līdzīgi motīvi meklēt dzīvesdraugu ir vai katram manis uzrunātajam senioram. «Iemīlēties vecumā ir skaistāk nekā jaunībā,» viņi ir vienisprātis.
Piemēram, Inta jau reiz ar iepazīšanās sludinājumu palīdzību šādi atradusi kungu draudzībai. Vīrieti no Holandes. Ārzemnieks esot uzmanīgāks, galantāks, protams, materiāli situētāks, viņa vērtē. Tomēr Intas draugs pirms gadiem aizgājis aizsaulē. Savukārt Ieva patlaban iet uz randiņiem ar daudz jaunāku vīrieti - trīsdesmit gadu vecu. Pašai par brīnumu secinājusi, ka draudzībai vecums nav šķērsis, ja vien abiem ir patīkami tikties - ir par ko runāt. Viss var izdoties!