Tik ļoti, ka mācībspēki 1. septembrim gatavojas krīzes sanāksmju režīmā, par kabinetiem pārveidojot pat aktu zāli un skolotāju istabu.
SIA Starbag - šis uzņēmums, piedāvājot zemāko cenu, uzvarēja Bauskas novada domes pērnā gada nogalē izsludinātajā iepirkumā par abu skolu ēku būvdarbiem un energoefektivitātes paaugstināšanu. Iepirkumu uzraudzības biroja dati rāda, ka tik apjomīgus pasūtījumus uzņēmums līdz šim nebija veicis, un to Dienai apstiprina arī SIA Starbag izpilddirektors Uģis Strupulis. Taču kumoss - teju miljons eiro, ko novada pašvaldība atvēlēja skolu kapitālajam remontam - bija tik iekārojams, ka iegūt pasūtījumu vajadzējis par katru cenu. Tagad skolā notiekošais liek secināt, ka uzņēmums pats sevi iedzinis lamatās - kvalificētu strādnieku trūkuma dēļ darbi nesokas, daudz ko nākas pārveidot atbilstoši kvalitātes prasībām, taču, kamēr tas nav izdarīts, dome naudu nemaksā, tāpēc izveidojies apburtais loks.
Kāds strādnieks, kas vēlējās palikt anonīms, Dienai atklāj, ka objektā strādājis bez darba līguma, SIA Starbag viņam arī neizmaksājusi algu: «Vadība lūdza aicināt uz objektu radus, paziņas - vienalga, ar pieredzi celtniecībā vai bez - galvenais, lai ir darba rokas. Līgumus neslēdza ar daudziem un arī parādā palika ne man vienīgajam.» U. Strupulis šos pārmetumus kategoriski noliedz. Zemgales reģionālajā Valsts darba inspekcijā (VDI) atklāj, ka SIA Starbag darbinieki lūguši konsultācijas par darba likumdošanas un aizsardzības jautājumiem. Paņemtas arī iesnieguma veidlapas, lai aizpildītu mājās, taču tā arī nav atnestas. Savukārt augusta sākumā VDI saņēmusi anonīmu sūdzību par darba samaksu, un patlaban lieta esot procesā.
Virkne sūdzību no SIA Starbag bijušajiem darbiniekiem atrodamas arī internetā. Turpat lasāms, ka, izvēloties šī uzņēmuma pakalpojumus, iegrābusies ne tikai Bauskas novada dome, bet arī bērnudārzā Liepājā, internātpamatskolā Gaujienā tiek pausti iebildumi par firmas darba disciplīnu un kvalitāti. Lursoft datu bāzē redzams - uzņēmums pērn strādāja ar teju 70 tūkstošu eiro peļņu.
Mierina un uzrauga
Tikmēr Bauskas Valsts ģimnāzijā un Bauskas sākumskolā valda pēdējā brīža drudzis - palikusi mazāk nekā nedēļa, līdz durvis pēc vasaras brīvlaika vērs 700 bērnu, taču ne viņus kur sēdināt, ne barot. Ģimnāzijas direktors Raimonds Žabovs stāsta, ka vieglāk uzskaitīt, kas ir izdarīts, nekā to, kas neizdarīts. Abos skolu korpusos trūkst daudzu durvju, logu, grīdu, ventilācijas šahtu, gaiteņi un vairāki mācību kabineti ir puspabeigtā pelēkā apdarē, daļā skolas nav ierīkota elektroapgāde, izjaukta stāv siltumapgādes sistēma, līdz galam nepabeigts arī ēdināšanas bloks. Viņam pašam esot jārisina gan mācību procesa organizēšana un jāmierina skolotāji, gan jāpilda sava veida būvuzrauga pienākumi: «Tikko biju apgaitā, runāju ar strādniekiem. Visu laiku mēģinām vienoties par datumiem, līdz kuriem katrā no kabinetiem jāpabeidz remonts. Protams, ka tas nav normāli! Bet pie mums diemžēl tā iekārtots, ka direktors atbild par visu. Lūdzu skolotājus saglabāt mieru un skatīties uz visu vēsu prātu, izturēties pret celtniekiem ar iecietību, lai gan to viņi nav pelnījuši! Arī firmas vadība ir ar biezu ādu.» R. Žabovs gan izsaka apmierinātību ar vairāku apakšuzņēmēju darbu, tāpat arī slavē būvuzraugu: «Viņš ir stingrs un darbus pieņem tikai tad, ja tie paveikti atbilstošā kvalitātē.»
Kā pa savu kabatu
Par kvalitatīvu šajā projektā gan nevar nosaukt Bauskas novada vadības darbu - tā rīkojās nesaimnieciski, nemaz necenšoties piesaistīt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumu, lai gan mērķis - energoefektivitātes paaugstināšana izglītības iestādē - naudas iegūšanai pilnībā atbilst. Tā vietā novada vadība pieņēma lēmumu 896 tūkstošus eiro maksāt no sava budžeta - daļa summas gan ņemta kredītā Valsts kasē. R. Ābelnieks atzīst, ka būtu varējuši pretendēt uz ES līdzfinansējumu, taču pret to iebilduši Attīstības un plānošanas nodaļas darbinieki: «Tur uzreiz rodas problēmas ar termiņiem - būvnieki tajos neiekļaujas, līdz ar to domei nākas atmaksāt Eiropas naudu un vēl vairāk pārmaksāt.» Jāpiebilst, ka projektos, ko līdzfinansē ES, detalizēti jāatskaitās arī par naudas izlietojumu, kas ļauj sekot darbu izpildes kvalitātei un izmantoto materiālu atbilstībai. Savukārt konkrētajā gadījumā būvniekam par kvalitāti jāatskaitās tikai būvuzraugam, kas pārstāv pašvaldības intereses.
Atbildot, kāpēc skolu neremontēja pa daļām, kas ļautu gan drošāk pieteikties ES finansējumam, gan izvairīties no radušās situācijas, kad mācību gadu nāksies sākt pusgatavās telpās, R. Ābelnieks akmeni met ģimnāzijas direktora dārziņā: «Viņš uzstāja, lai visa skola tiktu atjaunota uzreiz. Bet tas, ka darbi iekavējušies, piemēram, ēdināšanas blokā, daļēji ir skolas vadības vaina - šīs telpas viņi būvniekiem nodeva mēnesi vēlāk - tikai 30. jūnijā, jo līdz tam vajadzējis ēdināt kādas nometnes dalībniekus.»
Uzdāvina novadnieku naudu
Bauskas novada domes opozīcijas deputāts Aleksandrs Novickis (RP/Latvijas Atdzimšanas partija) sarunā ar Dienu apšauba Iepirkuma komisijas profesionalitāti un darba kapacitāti: «Izvērtējot pretendentus, viņi nemaz necenšas iedziļināties, lai iesniegtajos piedāvājumos atrastu aizdomīgus momentus, kas norādītu, ka konkrētā firma nav spējīga darbus veikt attiecīgā termiņā un kvalitātē. Tā vietā iziet cauri visi zemākās un pat dempinga cenas un drausmīgākās kvalitātes piedāvājumi. Slimība ar pretendentu izvērtēšanu Bauskas novadā ir ilgstoša un nopietna.»
Gada sākumā ar Bauskas novada pašvaldības deputātu balsojumu mainīts Iepirkuma komisijas sastāvs, lai to it kā depolitizētu. Priekšsēdētājs Andris Rācenis tomēr krēslu saglabāja, kaut gan viņa pieņemtie lēmumi un izvēlētie pretendenti dažādu darbu veikšanai Bauskas novadā iepriekš vairākkārt situši pa domes maku. Piemēram, tikko pavasarī nekvalitatīvi paveiktu ūdenssaimniecības darbu dēļ Īslīces pagasta Bērzu ciemā no novada budžeta nācās samaksāt daudzus tūkstošus eiro, lai novērstu tās kapitālsabiedrības SIA Īslīces ūdens un domes amatpersonu bezatbildīgas pienākumu veikšanas sekas. Viņi iepirkumā izvēlētajai SIA Konstra bija pārskaitījuši avansā visu summu - teju pusmiljonu eiro, bet būvnieki pazuduši, un vēlāk firma pieteikusi maksātnespēju.
A. Rācenis neuzskata, ka viņam par šīm neveiksmīgajām izvēlēm būtu jāuzņemas atbildība: «Tas ir pilnīgs absurds! Ir Publisko iepirkumu likums, kura ietvaros pieņemam lēmumus. Ar SIA Starbag vadību pirms līguma slēgšanas veicām pārrunas, un viņi solīja, ka viss būšot ok.» A. Rācenis norāda, ka šādas situācijas nenotiktu, ja Latvijā tiktu izveidots būvnieku melnais saraksts, kas ļautu no dalības konkursā diskvalificēt negodīgos uzņēmējus, kuri kādā pašvaldībā jau sašmucējušies.
Arī R. Ābelnieks cenšas attaisnot Iepirkuma komisijas darbiniekus, sakot, ka pēdējā laikā esot īpaši daudz darba un «varbūt netiek ar visu galā, kā vajadzētu». Tāpat domes priekšsēdētājam nešķiet aizdomīgi, ka teju visos iepirkumos, kas saistīti ar izglītības iestāžu remontdarbiem, novadā uzvarējusi viena firma - SIA Garlics. Viņš sola: «Ja manā rīcībā nonāks fakti, kas liecinās par Iepirkuma komisijas darbinieku korumpētību, viņi uzreiz tiks atbrīvoti!»