Atklājuma izziņošanas brīdī klāt bija arī 83 gadus vecais britu fiziķis Pīters Higss, kurš XX gadsimta 60. gados pirmais izteica pieņēmumus par Higsa bozonu eksistenci. «Nespēju noticēt, ka tas noticis manas dzīves laikā,» notraušot sajūsmas asaru, sanākušajiem atzina P. Higss. Fiziķi jau 45 gadus meklējuši pierādījumus daļiņai, kas matērijai piešķir masu.
Teorija skaidro, kā elementārdaļiņas savienojās kopā, lai formētu zvaigznes, planētas un arī pašu dzīvību. Bez Higsa bozoniem, ko sauc arī par Dieva daļiņām, Visumu veidojošās elementārdaļiņas būtu palikušas izkliedētas. Higsa bozoni bija pēdējā eksperimentāli neatklātā sastāvdaļa standartmodelī, kas fiziķiem ir līdzīgā vērtē kā evolūcijas teorija biologiem, rakstīja Reuters.
Teorija paredz, ka Visumā pastāv Higsa lauki, ar kuriem mijiedarbībā tiek piešķirta masa visām citām elementārdaļiņām. To var iztēloties, ja Visumu pielīdzina svinībām: mazpazīstamie viesi pārvietojas pa telpu, citu nepamanīti, bet populārākie (Higsa bozoni) sev piesaista citus, kas palēnina to kustību pa telpu.