Pērn bijušais biroja vadītājs Gunārs Kusiņš kļuva par Satversmes tiesas tiesnesi. «Ir slikti, bet nav neglābjami. Dinai Meisterei tagad ir iespējas izaudzināt jaunus kadrus, un tālākais lielā mērā ir atkarīgs no viņas,» uzskata R. Balodis, kurš pārstāv Saeimas opozīciju.
Sanākot jaunajai Saeimai, arī sociālajos tīklos nožēlu saturošus ierakstus pavadīja secinājumi - tas, kas tagad notiek parlamentā, nebūtu iespējams, ja tajā būtu G. Kusiņš. Viņš Juridisko biroju vadīja kopš 1993. gada. «Edgars Pastars un Jānis Pleps ir viņa audzēkņi,» norāda R. Balodis, uzsverot, ka konstitucionālo tiesību jautājumi «nāk kopā ar politisku uzslāņojumu». Vairāki politiķi atcerējās, ka G. Kusiņš ar savu autoritāti atļāvies iebilst deputātiem un viņā ieklausījās. Tā tas bija, piemēram, tuvojoties Vairas Vīķes-Freibergas pirmās prezidentūras termiņa beigām, kad dažas partijas gribēja prezidenti atkārtoti pārvēlēt teju pusgadu iepriekš.
Atnāca pie Kusiņa
Abi juristi darbu Saeimā beigs janvāra vidū, un viņi ir redzami konstitucionālo tiesību eksperti. Arī D. Meistere to atzina, taču viņas spēkos neesot atturēt kolēģus no vēlmes veidot karjeru un pāriet uz labāk atalgotu darbu. «Es atnācu strādāt pie Gunāra Kusiņa. Es nesaku, ka jaunā Juridiskā biroja vadība būtu slikta. Mūsu starpā nebija principiālu domstarpību juridiskajos jautājumos,» uzsvēra E. Pastars. Taču no jurista izteikumiem jaušamas, ka viņa padomi vairs nebija tik vajadzīgi kā iepriekš. Arī R. Balodis pieļāva, ka «viņi varbūt nejutās pietiekami novērtēti».
Uz vaicāto, vai E. Pastars redzēja iespēju izvairīties no negludumiem pirmajā sēdē, kad radās vairākas neskaidras situācijas - arī ar Solvitas Āboltiņas mandāta apstiprināšanu pēc Jāņa Junkura atteikšanās no tā -, viņš īsti neatbild. Pēc pauzes jurists uzsver, ka ar jauno Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (NA) gan viņa lēmumam nav nekāda sakara, «un tas nav saistīts arī ar bijušo Saeimas priekšsēdētāju». Gados jaunais E. Pastars arī nav vairījies strīdēties ar politiķiem. Kāds valdošās partijas deputāts pieļāva, ka reizēm viņš ir bijis visai pārdrošs. «Juridiskā biroja darbiniekam ir jādod profesionāls padoms, pašam paliekot ēnā, bet viņš ne vienmēr to spēja,» atzina deputāts.
Varēja būt arī Pleps
Ir politiķi, kuri domā, ka notikušā saknes meklējamas laikā, kad notika G. Kusiņa pēcteča izraudzīšanās, kas nenotika konkursa kārtībā. Vairākas partijas bija gatavas atbalstīt amatam J. Plepu, bet G. Kusiņš ieteicis D. Meisteri. To apstiprina arī bijusī Saeimas priekšsēdētāja, Vienotības līdere S. Āboltiņa, kura sacīja: «Mēs skatījāmies arī uz Jāni Plepu, man viņš ļoti patika kā jauns un perspektīvs. Gunārs Kusiņš kā savu pēcteci nosauca Dinu Meisteri.» Uz vaicāto, kāpēc izdarījis šādu izvēli, G. Kusiņš tagad atbildēja: «Biroja vadītāju izraugās Saeimas prezidijs, un tas nav pirmais gadījums, kad no tā aiziet vairāki darbinieki.» Pērn izšķiršanās par labu D. Meisterei tika skaidrota ar juristes pieredzi. Arī viņa birojā jau bija nostrādājusi 20 gadu. J. Plepam tik lielas pieredzes nebija un, iespējams, nebija arī tādu «kolektīva saliedēšanas spēju», uz kādām toreiz cerēja politiķi, izdarot izvēli. Taču notiekošais liecina, ka šīs cerības nav piepildījušās.
G. Kusiņš apstiprina, ka E. Pastars un J. Pleps ir labi zināmi ne tikai akadēmiskajās aprindās, bet arī publiskajā telpā, «un, kad par viņu lēmumu pusdienojot uzzināju no medijiem, gandrīz aizrijos». Tāpat G. Kusiņš piekrīt, ka Saeima ir pelnījusi labu juridisko analīzi. Abu kolēģu aiziešanu par zaudējumu uzskata arī bijusī Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (Vienotība): «Es Edgaru un Jāni izmantoju kā «ātro palīdzību», ja pati kaut ko nezināju. Viņi vienmēr palīdzēja.» Turpmāko karjeru E. Pastars veidos kādā valsts iestādē un, iespējams, arī privātajā sektorā. Viņš lasa lekcijas, raksta pētījumus un uzskata, ka ir svarīgi apgūt vairākas kompetences «dažādos publiskā sektora zaros», ko jau ir darījis Izglītības un zinātnes ministrijā, Satversmes tiesā un arī Valsts prezidenta kancelejā. J. Pleps ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures zinātņu katedras vadītājs.
Kad Juridiskā biroja vadītājai D. Meisterei vaicā, vai viņa amatā nenonāca arī tāpēc, ka, iespējams, tika uzlūkota kā politiski izpildīgāka kandidāte, juriste tam nepiekrīt. «Tolerance un diskrētums šajā darbā ir ļoti svarīgi. Mums ir jābūt objektīviem un ar vienādu attieksmi jāizturas pret jebkuru politisko spēku,» teica D. Meistere, atzīstot, ka tā gan tiesa - vairāk iznāk kontaktēties ar Saeimas spīkeru kā sēdes vadītāju. Arī pirmajā sēdē no tiesiskā viedokļa viss ir noticis pareizi, bet viņas pienākums bijis vērtēt procesu, nevis raudzīties, cikos J. Junkurs uzraksta iesniegumu. (To, ka deputāts to izdarījis pirms mandāta apstiprināšanas, pamanīja Latvijas Radio žurnālists.) D. Meistere jau ir tikusies ar iespējamajiem pretendentiem, kas varētu strādāt birojā pēc E. Pastara un J. Plepa aiziešanas.
«Labs signāls tas nav,» par izmaiņām birojā sacīja S. Āboltiņa. Viņa uzskata, ka Latvijā ir konstitucionālo tiesību speciālisti, bet viņi nav tik pazīstami. Tā būs liela atbildība birojam, jo Saeimā ir gaidāma gan diskusija par Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīvu, kas paredz palielināt izpildvaras lomu, gan Satversmes grozījumiem, kuros rosināts Valsts prezidenta ievēlēšanu uzticēt tautai.