Asu reakciju izraisījis LM priekšlikums ar 2014. gadu pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu no 62 uz 65 gadiem gan sievietēm, gan vīriešiem, proti, 2014. gadā un 2015. gadā par trim mēnešiem, taču no 2016. līdz 2020. gadam - par sešiem mēnešiem gadā. Neskatoties uz Saskaņas centra (SC) brīdinājumu pat par iespējamu referendumu šā priekšlikuma īstenošanas gadījumā, šodien valdība skatīs LM izstrādātos grozījumus koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā.
Kas par to maksās?
Ja nepaaugstinās pensionēšanas vecumu, nebūs vairs iespējas pensionēties priekšlaicīgi un «sociālais budžets un demogrāfijas struktūra nespēs nosegt uzņemtās saistības pret esošajiem pensionāriem un nākotnes pensionāriem», saka labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība). Tūlītējas sekas sociālajam budžetam gan pēc 2014. gada neiestāšoties, tās gaidāmas ar desmit gadu nobīdi. Pēc ministres teiktā, nepieciešamību palielināt pensionēšanās vecumu izraisa strādājošo skaita īpatsvars, tendence augt cilvēka mūža ilgumam, turklāt nākotnes pensionāriem pensijas būs jānodrošina ilgāku periodu, iespējams, 15 līdz 18 gadus. «Jautājums - kurš par to visu maksās,» saka ministre. Viņa uzsver - izmaiņas nepieciešamas tūlīt, nevar gaidīt pēkšņu lielu bērnu skaita pieaugumu, strauju darbvietu skaita kāpumu vai pēkšņi uzietu naftu.
Prognozēts, ka savulaik uzkrātās sociālā budžeta rezerves izsīks jau šogad un no nākamā gada, visticamāk, nāksies aizņemties naudu no pamatbudžeta. Ik gadu pensijās no sociālā budžeta izmaksā aptuveni miljardu latu. Pensionāru skaits pašlaik ir ap 580 tūkstošiem. LM prognozē, ka sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta deficīts 2030. gadā varētu būt 1,8 miljardi latu.
Pret LM priekšlikumu paaugstināt pensionēšanās vecumu no 2014. gada, nevis no 2016. gada, kā bija iepriekš iecerēts, ir ne tikai arodbiedrības, arī SC, sakot - tas ir valsts saistību pret nodokļu maksātājiem pārkāpums. SC arī uzsver, ka cilvēkiem pirmspensijas vecumā ir grūti atrast darbu. SC Saeimas frakcijas deputāts Andrejs Klementjevs norāda - pensionēšanās vecumu vajag palielināt, bet ne no 2014. gada. Esot iespējami citi risinājumi, proti, jāsamazina nodokļi, kas attiecas uz darbaspēku, - sociālo nodokli un iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tā palielinātos nodokļos nomaksātās naudas apjoms, būtu lielāka nodarbinātība, mazinātos bezdarbs, un Latvija varētu piesaistīt investīcijas, stāsta A. Klementjevs.
Labāk būtu līdz 75
«Tas ir absurda teātris. Pusotrs strādājošais uztur vienu pensionāru. (..) Mēs, 35 līdz 55 gadus vecie, maksājam lielajai pensionāru kohortai pensijas, taču nebūs, kas mums pašiem pensijas maksās,» saka ekonomists Ģirts Rungainis. Viņaprāt, pensionēšanās vecumu vajadzētu palielināt līdz pat 75 gadiem. Tiesa, ar atrunu - pensionēšanās vecums tiktu samazināts atkarībā no bērnu skaita. «Par vienu bērnu divi gadi [no pensionēšanās vecuma], par diviem - vēl divi gadi, par trešo - vēl seši gadi. Ja ir trīs bērni, varētu pensionēties 65 gadu vecumā,» paskaidro Ģ. Rungainis. Ja nepaaugstina pensionēšanās vecumu, tad vienīgais risinājums esot ļoti īsā laikā nodrošināt to, ka strādājošie saņem augstas darba algas un ražo konkurētspējīgas preces un pakalpojumus.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone norāda uz ļoti nelabvēlīgo strādājošo un pensionēto personu skaita attiecību Latvijā. Tuvākajā nākotnē situācija strauji pasliktināšoties, jo vidējais dzīves ilgums palielinās, pensijas vecumu sasniegs tāds pats personu skaits, kā līdz šim, bet darba tirgū ienāks nelielais 90. gadu sākumā dzimušo cilvēku kopums. «Pastāvot tik būtiskām izmaiņām, neizbēgami kaut kas ir jāmaina. Izeja ir - vai nu samazināt pensijas, kas pēdējos gados notiek ar jaunaprēķinātajām pensijām, kurām tiek piemērots pazemināts kapitāla indekss, vai arī atņemt kaut kādām pensionāru grupām tām pienākošās garantijas,» saka L. Menģelsone. Viņa uzskata, ka pensionēšanās vecumu varētu pakāpeniski palielināt no 2014. gada, taču jāsaglabā priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas.
Arī demogrāfs Ilmārs Mežs atbalsta pensionēšanās vecuma celšanu - citādi pēc pieciem desmit gadiem no pamatbudžeta lielu daļu līdzekļu nāksies maksāt pensijās. Esot tomēr jādomā arī par jauno ģimeņu atbalstu.