Ieplānota miljoniem vērtu autostāvvietu celtniecība Strēlnieku laukumā, pie Dailes teātra u. c. Lai nebūtu jāceļ superdārgās apakšzemes autostāvvietas, ierosinu ierīkot ap 800-1000 virszemes autostāvvietu Rīgas centrālajā daļā. Ierosinu 13. janvāra ielā, posmā no Dzelzs tilta līdz Prāgas ielai, Satekles ielā, posmā no Dzirnavu ielas 135 līdz Lāčplēša ielas viaduktam, norakt dzelzceļa 45° leņķa uzbērumu abpus Rīgas-Zilupes dzelzceļa maģistrālei, aizstājot to ar vertikālu monolītā dzelzsbetona sienu, kas nodrošina dzelzceļa pastiprinājuma funkcijas. Noasfaltējot atbrīvoto uzbēruma laukumu dzelzceļa maģistrāles kreisajā pusē, var izveidot stāvvietu apmēram 800 automašīnām. Šodienas celtniecības iespējas ļauj šo arhaisko uzbērumu nomainīt ar vertikālu monolītā dzelzsbetona sienu. Nākotnē, kad Latvija kļūs ekonomiski stiprāka, varēs ierīkot autostāvvietas zem pašas dzelzceļa maģistrāles. Būvmateriālus dzelzceļa uzbēruma vertikālajai sienai ierosinu izmantot, nojaucot pirms 20 gadiem nepabeigtās milzīgās celtnes, piemēram, Buļļu ielā 72 u. c.
Rīgas centrālajā daļā nav brīvu vietu ne daudzstāvu, ne apakšzemes autostāvvietu celtniecībai, tāpēc ierosinu «iziet uz ūdeņiem», ceļot tās uz Daugavas, kur pašreiz dabiskā ūdenstece netiek izmantota. Lai uzlabotu autotransporta novietošanu pilsētas centrālajā daļā, ierosinu uzbūvēt pontonu tipa peldošas autostāvvietas uz Daugavas ar autotransportu pārslogotās vietās - pretī Centrāltirgus zivju paviljonam, Andrejostas rajonā un Pārdaugavā pretī Nacionālajai bibliotēkai. Pasaulē šāda tipa celtniecība uz ūdens krātuvēm nav jaunums - ASV, Japānā u. c. uz tām ceļ estakādes un autoceļus. Gēteborgā ir peldoša pontonu autostāvvieta ar restorānu. A/s Rīgas kuģu būvētava var izgatavot tērauda pontonus autostāvvietas ierīkošanai. Pontonu tipa autostāvvietu celtniecība būtu lētākais risinājums, ņemot vērā zemes trūkumu pilsētas centrālajā daļā, un nevajadzētu rakties zemē apakšzemes autostāvvietu ierīkošanai.
Rīgai nepieciešams vismaz vēl viens tilts pāri Daugavai. Ierosinu uzbūvēt vieglas konstrukcijas tiltu vai piekartiltu tikai vieglajam un operatīvajam autotransportam paralēli Dzelzs tiltam kā 13. janvāra ielas turpinājumu ar viaduktu pāri 11. novembra krastmalas dzīvās satiksmes artērijai un Daugavai, izmantojot bijušā Zemgales tilta vecos balstus.
1873. gadā tika atklāta pasažieru un kravas dzelzceļa līnija Rīga-Bolderāja. 1940. gadā pasažieru vilciens 19 km garo ceļu veica 30-40 minūtēs. Pašlaik šajā dzelzceļa līnijā pārvadā tikai kravas. Toties ik pēc piecām minūtēm no Rīgas uz Bolderāju kursē 3. līnijas garie autobusi, pārslogojot šauro Daugavgrīvas ielu un šoseju, piesārņojot vidi ar izplūdes gāzēm, sagandējot asfalta segumu, radot lielus satiksmes sastrēgumu draudus avārijas situācijās, sevišķi Daugavgrīvas ielā pretī Dzegužkalnam. Lai ekonomētu 3. autobusa maršruta ekspluatācijas izdevumus un krasi samazinātu autobusu skaitu, visdrīzākajā laikā nepieciešams atjaunot dzelzceļa līniju Rīga-Bolderāja pasažieru pārvadāšanai. Vēl ir saglabājušās dzelzceļa stacijas Spilve un Bolderāja.