Diena jau vēstīja par kādu vecāku bažām, ka Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā pēc iepazīšanās nodarbībām, iespējams, «izlasa» labākos topošos pirmklasniekus. Kādu māti skolas pārstāvji centušies pārliecināt izvēlēties citu skolu, sakot, ka potenciālais pirmklasnieks varētu netikt līdzi pārējiem bērniem. Par šo gadījumu Izglītības kvalitātes valsts dienests minētajā skolā sāks pārbaudi un mēneša laikā izvērtēs, vai pārkāpti noteikumi.
Dienas aptaujātie skolu vadītāji gan noliedz, ka adaptācijas nodarbību rezultātā kādu varētu atsijāt, pirms viņš sēdies skolas solā. Āgenskalna sākumskolas direktore Ināra Kaķīte atzīst, ka šogad mācību iestādē pirmo reizi tiks rīkota adaptācijas nedēļa. «Šajās nodarbībās notiks trīs mācību stundas. Esam sadalījuši pamata priekšmetus - latviešu valoda, matemātika, iepazīšanās ar vācu valodu, sports, mūzika, māksla. Adaptācijas nedēļā iepazīsimies ar bērniem, sapratīsim, kādas ir viņu prasmes. Bērnus un vecākus iepazīstināsim ar skolotājiem, skolu un mācību iestādes kārtību,» stāsta skolas direktore. Viņasprāt, pēc adaptācijas nodarbībām un topošo pirmklasnieku prasmju izvērtēšanas būs vieglāk komplektēt klases. «Lai, piemēram, vienā klasē nav lielākoties tikai bērni ar vājākām zināšanām,» teica Āgenskalna sākumskolas direktore. Ja skolas darbinieki secina, ka ar bērnu vasarā jāstrādā papildus, vecākus aicina uz individuālām pārrunām. «Izrunājam ar vecākiem, pie kā būtu jāpiestrādā, lai bērns pēc tam skolā varētu labi justies,» teic I. Kaķīte. Direktore kategoriski noliedz, ka viņas vadītajā iestādē uzņemtu tikai spējīgākos bērnus. «Nē, to nedrīkst darīt, un mēs to nedarām. Jo mēs jau arī tajā nedēļas laikā nevaram sašķirot bērnus pēc spējām un attīstības līmeņiem,» piebilst I. Kaķīte.
Adaptācijas dienu rīko Rīgas 84. vidusskolā, atzīst direktora vietniece izglītības jomā 1.-12. klasei Vita Brazēviča. «Mūsu skolā ir viena adaptācijas diena jūnijā, un tajā pašā dienā ir arī vecāku kopsapulce. Trīs stundu laikā dažādi sākumskolas skolotāji bērnus iesaista aktīvās nodarbībās - zīmēšanā, lasīšanā, rakstīšanā u. c. Bērni un vecāki arī izstaigājas pa skolu. Ar vecākiem pārrunājam, kas būs nepieciešams skolai,» stāsta V. Brazēviča. Arī viņa noraida bažas, ka adaptācijas dienas varētu ietekmēt bērna uzņemšanu skolā. «Tā viena adaptācijas diena jau neko neizsaka, jo vienas dienas laikā nevaram konstatēt, vai bērnam ir problēmas vai nav. Gada laikā var kaut kas atklāties, tad runājam ar vecākiem,» - tā direktora vietniece.
Rīgas 6. vidusskolas direktors Haralds Bārzdiņš uzsver - adaptācijas dienas viņa vadītajā izglītības iestādē plānotas tikai kā skolas vides iepazīšana. «Viņi nāk uz skolu, iepazīstas ar vietu, kurā mācīsies. Iepazīstas ar klašu audzinātājiem. Ir daudzi bērni, kuri stājas vairākās skolās, un tad viņi nāk un skatās, patīk skola vai ne,» teic izglītības iestādes direktors. Vadītājs pēc adaptācijas dienām nerīko īpašas pārrunas ar vecākiem, ja vien viņiem nav radušies kādi jautājumi.
Rīgas 25. vidusskolas direktore Inga Nestere stāsta, ka topošo pirmklasnieku uzmanību adaptācijas nodarbībās saista ar mācību un rotaļu elementiem. Mācīties gribētāju gan neesot tik daudz, lai kādu atstātu aiz skolas durvīm. «Tā ir tās skolas darīšana, pieļauju, ka viņiem ir ļoti daudz bērnu, tāpēc var šādi rīkoties. Mums situācija ir savādāka - mums būs piepildītas trīs klases,» norāda mācību iestādes vadītāja.
Uz jautājumu, kuras izglītības iestādes ir potenciālo pirmklasnieku vecāku topa augšgalā, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments nevēlējās sniegt konkrētu atbildi, jo, kā norādīja departamenta sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Indra Vilde, «rinda neatspoguļo reālo situāciju».