Jāatzīst, tā bija kļūda - pēc Renault Captur braukt ar Audi TT. Nobraucis šai saulē jau daudzus gadus, Audi TT atgādināja, cik tālu priekšā savam laikam 1998. gadā ar šo modeli aizsteidzās Audi. Un ziniet, kas visvairāk aizskar, sēžot pēc ķīmiskās tīrītavas dvakojošajā dzotā? Tas, cik butaforiski, lēti, sadomāti un īslaicīgi ir daudzu nesen ražotu modeļu paneļi salīdzinājumā ar striktajiem, funkcionālajiem divpadsmit gadu veca vācu sporta auto «pulksteņiem».
Negribu teikt, ka Renault Captur panelis ir neglīts. Skaidri redzams, ka ap to darbojies īstens industriālā dizaina adepts un dižas augstskolas absolvents. Tomēr, ieraugot dāsno aplikāciju pat vienkāršākajā no vienkāršākajiem Captur, prātā nāk citāts no kādas grāmatas par arhitektiem: «Ārsti savas kļūdas aprok zemē, bet arhitekti apaudzē ar efejām.» Autodizaineri savukārt savas kļūdas aplīmē ar spīdīgu plastmasu. Noplēsiet to nost, un Captur pārvērtīsies par Dacia Duster. Un tas nav godīgi.
Ekonomijas duets
Uz šosejas saprašanās ar Captur nevedās, jo pēc puiciskās izālēšanās ar svešu TT radies mānīgs priekšstats, ka it visas automašīnas dodas turp, kur esmu nodomājis.
Range Rover vadītājs uz Jūrmalas šosejas droši vien bija mērenā šokā, ieraugot pikējam sava auto sānā pelēku, nezināmas markas objektu, kam šķietami atvienojusies stūre. Mūs abus izglāba ātrums, tas pats, kura 1912. gadā pietrūka kuģim Titāniks, lai eleganti apbrauktu aisbergu un turpinātu mirkt šampanietī.
Pēc šī incidenta starp mani un Captur iestājās nomācoša klusēšana, kuras laikā radās iespēja novērtēt jaunā 1,2 litru turbodzinēja (TCe 120) un Renault pirmās divsajūgu pārnesumkārbas (EDC) duetu. Šie abi vienmēr ir pārī, proti, nav pieejami atsevišķi vai kombinācijā ar citu kārbu vai motoru. Tas atšķirībā no šķebīgās plastmasas ir gudrs gājiens, jo gatavā veidā piedāvā iecienītāko maza pilsētas džipa recepti «benzīna motors + automāts».
Lai gan ārpilsētas režīmos dzinējam dažkārt trūkst jaudas, tam tomēr ir četri, nevis trīs cilindri, kas pats par sevi nodrošina kaut nelielu jaudas rezervi. Arī EDC darbība neliek vilties - pārnesumkārba ir mēreni izdarīga, nemoka motoru un nodrošina benzīna krosoveram pieticīgu degvielas patēriņu 6-7 litru robežās. Ja vien kaut kādu iemeslu dēļ nav vajadzības pēc manuālās kārbas vai dīzeļa, kurš subjektīvi šķiet dinamiskāks (pēc tehniskajiem datiem ir otrādi), tālāk par šo Captur modifikāciju nav nepieciešamības skatīties.
Grūti atverama atvilktne
Renault Captur pieder to automašīnu paaudzei, kuru ar rūpnīcas palīdzību un svētību iespējams aplīmēt, aprakstīt un nokrāsot uzreiz divās krāsās.
Lai gan atturīgi pelēks Captur izskatās pēc pavisam cita automobiļa, labāk tomēr ļauties aksesuāru orģijām. Tā iespējams nomaskēt raibo materiālu faktūru, pie reizes padarot automašīnu atšķirīgu un pamanāmu.
Renault automašīnas arī iepriekš pārsteigušas ar neordināriem risinājumiem, taču Captur atkal ir īpašs. Cimdu kastītes vietā tam ir pamatīga, izbīdāma atvilktne, kuru faktiski nav iespējams atvērt, ja priekšā sēž pasažieris.
Pavisam amizanti ir muzikāli strinkšķošie striķi sēdekļu atzveltnēs - desmit gadu vecu ceļu karti un ābolu serdes tajās vis neaizmirsīsi. Aizmugurējā sēdekļa atzveltne nolaižas gandrīz vertikāli, un, ja jau Captur bagāžniekā atradās vieta diviem izjauktiem velosipēdiem un sacensību inventāram, mazais Renault rādās piemērots ar lielāku bagāžu saistītiem izbraucieniem - lai gan tikai divatā.
Visu izšķir detaļas
Uz šosejas Captur pamazām atguva pašapziņu un pat centās demonstrēt zināmu dinamiku. Ļengano stūres iekārtu šajā auto pavada patīkams blakusefekts - piekare ir tikpat mīksta, tāpēc labi «apēd» bedres un ielāpus.
Lai novērstu sānsveres un citas blaknes, mazie SUV nereti tiek izgatavoti ar pārlieku cietām piekarēm, taču Captur ar šo ligu nesirgst. Mazam auto komfortablā gaita gan spēlēs pilnu gammu, ja nepārspīlēsit ar riepu izmēru.
Zināms, ka digitālais spidometrs lieti noder, ja ciparus borta datora logā trenkā paralēli parastajam ātruma rādītājam. Captur tāda nav, tāpēc, ja vien neieslēdzat cruise control, cipari prāvajā logā lēkā kā aptiekas svaros. Captur ir arī ļoti laba cena, ar ko citiem grūti sacensties.
Taču es, sitiet vai nost, nesaprotu, kā 2013. gadā automobiļu rūpnīcu Eiropā var atstāt automašīna, kuras vējstikla apakšmala kropļo attēlu. Tas nu nebūtu pa prātam nedz impresionistam, nedz modernistam.