Tomēr, par spīti šim veiksmes stāstam, ekspertu vērtējums par to, cik veiksmīgi Latvijai izdodas piesaistīt ārvalstu kapitālu, ir visai pretrunīgs. Neskatoties uz samērā pozitīvu LIAA darbības statistiku, eksperti uzsver, ka ar ārzemju investīciju piesaisti ražošanas sektorā Latvijai vēl sokas gausi un ārvalstu investori joprojām nav apmierināti ar daudziem Latvijas biznesa vides aspektiem.
Naudas izteiksmē kritums
Salīdzinot ar 2011. gadu, LIAA piesaistīto ārvalstu investīciju apjoms pērn ir sasniedzis 20,8 miljonus latu, kas ir aptuveni divreiz mazāk nekā iepriekšējā gadā, atzina LIAA direktors Andris Ozols. Savukārt Latvijas kopējais uzkrāto ārvalstu investīciju apjoms 2012. gada trešā ceturkšņa beigās ir sasniedzis 6,84 miljardus latu, kas ir par 260 miljoniem latu jeb 4% vairāk nekā 2011. gada beigās. A. Ozols atzina, ka jautājums par to, kā vērtējams LIAA pērnā gada sniegums, prasa rūpīgāku analīzi, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka par rezultātu strauju lejupslīdi runāt nav pamata. «Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šajā gadā ir nedaudz samazinājies piesaistīto projektu skaits un kopējais investīciju apjoms naudas izteiksmē ir mazāks nekā 2011. gadā, toties ir būtiski audzis investīciju piesaistes rezultātā jaunradīto darba vietu skaits - 1249 pretstatā 944 vietām iepriekšējā gadā. Galvenokārt to var izskaidrot ar faktu, ka pagājušajā gadā salīdzinoši vairāk investīciju projektu ir bijuši saistīti ar pakalpojumu sfēru, piemēram, pakalpojumu centru izveidi. Šāda veida darba vietu izveidē nav nepieciešamas lielas investīcijas,» skaidro A. Ozols. Pēc A. Ozola domām, šāda veida investīcijas šobrīd lielā mērā atbilst Latvijas ekonomikas vajadzībām, jo ir izskanējuši pārmetumi, ka trūkst inženieru un tehnisko speciālistu, bet esot «grāmatvežu un ekonomistu pārpilnība». Savukārt investīcijas apkalpojošajā sfērā rada jaunas darba vietas darbaspēkam tieši ar šādu kvalifikāciju, skaidro LIAA direktors. Savukārt SEB bankas eksperts Edmunds Rudzītis atzīst, ka Latvijas sniegumu investīciju piesaistes jomā jāvērtē ar «piesardzīgu optimismu», un uzsver, ka Latvijai joprojām būtiski pietrūkst investīciju tieši ražošanas jomā. Pēc E. Rudzīša domām, ārvalstu investīcijas šajā nozarē ir svarīgas tāpēc, ka vietējiem uzņēmējiem uzsākt ražošanu Latvijā ir grūti - banku piešķirto kredītu apjoms ražošanai ir salīdzinoši neliels un bankas kredītus izsniedz visai piesardzīgi.
Vēlas skaidrāku nākotni
Savukārt Ārvalstu investoru padomes Latvijā direktore Linda Austere, raksturojot Latvijas veikumu ārvalstu investīciju piesaistes jomā, norāda, ka absolūtos skaitļos Latvijas sniegums ir vērtējams kā salīdzinoši labs, tomēr nav pārliecinošas atbildes uz jautājumu, vai to var uzskatīt par valsts politikas sasniegumu. «Ir jāņem vērā, ka daļa ārvalstu investīciju Latvijas ekonomikai pieplūst pateicoties arī tam, ka kopumā ir stabilizējusies investīciju vide visā pasaulē,» norāda L. Austere un uzsver, ka ārvalstu investoriem svarīgāks šķiet jautājums par to, vai Latvija investoriem liek justies gaidītiem un vai tā spēj nodrošināt stabilitāti ilgtermiņā. «Diemžēl norises atsevišķās jomās, piemēram, grūti saprotamās pārmaiņas valsts politikā un tiesu spriedumi, nevieš investoriem vajadzīgo pārliecību par Latvijas biznesa vides stabilitāti un prognozējamību,» uzsver L. Austere, kā piemēru minot diskusijas, kas skar Latvijas enerģētikas politiku. Savukārt E. Rudzītis norāda, ka, no ārvalstu investoru viedokļa raugoties, Latvijas kredītreitings joprojām ir salīdzinoši zems, savukārt nodokļu nasta darbaspēkam - salīdzinoši augsta, tāpēc uzņēmumam, kurš plāno atvērt lielu ražotni ar lielu darbinieku skaitu, Latvija var šķist nepietiekami pievilcīga vieta apjomīgām investīcijām. Atšķirīgās domās ir Atea prezidents un izpilddirektors Klauss Haugesens, kurš uzsvēra, ka «Rīga ir lieliski piemērota vieta Atea, jo šeit ir labi attīstīta nepieciešamā infrastruktūra, kā arī Ziemeļvalstu uzņēmumiem saprotama uzņēmējdarbības kultūra».