Jau tuvākajā laikā gaidāms valdības pieprasīts ekspertu grupas atzinums par abortu jautājumu Īrijā, tādēļ katoļu baznīca un vairākas starptautiskās kustības cenšas mobilizēt īrus, lai saglabātu vienu no stingrākajiem juridiskajiem regulējumiem Eiropā.
Valsts izvairās
«Tā ir cīņa, tā noteikti ir cīņa,» aģentūrai Reuters stāsta Patrīcija Kesija no Ziemeļīrijas. Mākslīga grūtniecības pārtraukšana ir stingra ierobežota arī viņas dzimtenē, un likuma maiņa Īrijā radītu spiedienu uz Apvienotās Karalistes sastāvā ietilpstošo Ziemeļīriju. 25 gadus vecā jauniete jau kopš pusaudzes gadiem cīnās pret abortiem un septembrī bija viena no aptuveni 100 cilvēkiem, kas pulcējās seminārā Īrijas galvaspilsētā Dublinā, kurā galvenā uzmanība bija veltīta tam, kā pārliecināt citus iesaistīties cīņā pret abortiem. Uz semināru bija sabraukuši daudzi aktīvisti no visas pasaules.
Abortu pretinieku uzmanība pastiprināti pievērsta Īrijai, kuras valdība jau desmitiem gadu vairījusies no strīdīgā jautājuma. Taču pēc ES spiediena un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) pārmetumiem, ka abortu regulējums valstī pārkāpj grūtnieču tiesības, valdībai jau tuvākajā laikā būs jāuzklausa izveidotās ekspertu grupas rekomendācijas un jāatbild Eiropai. ECT uzsvērusi, ka Īrijai jākļūst pielaidīgākai pret sievietēm, kurām grūtniecība rada draudus veselībai.
«Gandrīz vai šķiet, ka Īrija ir pēdējais bastions Eiropā, galējā robeža, kas jāaizsargā,» sacīja ministre Ketlīna Linča, kura atbildīga par invaliditātes, līdztiesības un garīgās veselības jautājumiem. «Neesmu droša, ka mums būtu jāļauj sevi izmantot tiem, kuri paši savās valstīs nespēja nosargāt pozīcijas,» ministre komentēja Īrijai pievērsto uzmanību.
Sasparojušies arī aktīvisti, kurus saniknojušas aborta aizliegumu aizstāvošās kampaņas, kas postulē, ka aborti sagraujot sieviešu dzīvi. Aptuveni tūkstotis cilvēku izgāja Dublinas ielās, pievienojoties akcijai Izvēles maršs, kurā vicināja plakātus ar uzrakstiem «Novāc savu rožukroni no manām olnīcām» un skandināja saukli: «Nevis baznīcai, nevis valstij, bet gan sievietēm ir jāizlemj savs liktenis.»
Palīdz izmisušajām
Īrija 1983. gada konstitūcijas grozījumos ietvēra pilnīgu abortu aizliegumu. Lai gan deviņus gadus vēlāk Augstākā tiesa lēma, ka tas pieļaujams, ja sievietes dzīvība ir apdraudēta, vara aizvien nav precizējusi, kādos gadījumos iespējams legāli izdarīt abortu. Tas sievietēm no Īrijas, kas vēlas pārtraukt grūtniecību, liek doties uz ārzemēm vai izvēlēties nelegālus grūtniecības pārtraukšanas veidus. Kā vēsta Lielbritānijas valdības dati, pērn Anglijā un Velsā ik dienas ieradās vidēji 11 īriešu, lai izdarītu abortu.
Īrijas krastos agrāk piestājis arī «aborta kuģis» Women on Waves. Tas, kuģojot zem Nīderlandes karoga, dodas uz valstīm, kurās aborti aizliegti, lai starptautiskajos ūdeņos legāli pārtrauktu grūtniecību sievietēm, kuras to vēlas. Uz kuģa var saņemt konsultācijas un kontracepcijas līdzekļus, kā arī tā dēvēto aborta tableti, kas bez ķirurģiskas iejaukšanās ļauj pārtraukt grūtniecību līdz 12. nedēļai.
Pagājušajā nedēļā Maroka liedza pietauvoties Women on Waves kuģim, izvietojot savos teritoriālajos ūdeņos pat karakuģus. «Aborta kuģis» izsaucis plašus protestus daudzās reliģiozās valstīs. Īpaši asi to kritizējusi katoļticīgā Malta, kurā aborts aizliegts bez izņēmumiem un par tā izpildi gan sievietei, gan aborta veicējam paredzēts cietumsods uz laiku no 18 mēnešiem līdz trim gadiem. Šoruden Maltas politisko partiju vidū vārdu kauju izraisīja parakstītā Pasaules Veselības organizācijas Veselības politikas stratēģija līdz 2020. gadam, kurā teikts, ka «drošs aborts» ir risinājums, lai samazinātu neparedzēto grūtniecību skaitu, zīdaiņu mirstību, kā arī sieviešu nāvi pēc aborta izdarīšanas.