Bažas par Rojas novada pastāvēšanas lietderīgumu masveidā izteikuši Mērsraga iedzīvotāji. Nedēļas laikā katrs ceturtais no vairāk nekā 2000 pagasta iedzīvotājiem parakstījis prasību Mērsragam izstāties no Rojas novada, lai saimniekotu patstāvīgi, kā tas sekmīgi darīts līdz tam. Tā iesniegta sešiem no Mērsraga novada domē ievēlētajiem deputātiem.
Jaunākā brāļa sindroms
Atdalīšanās un parakstu vākšanas kampaņas iniciators Mērsraga vidusskolas darbinieks Jānis Ņikitovs šādu rīcību skaidro ar apstākli, ka mērsradznieki nekad nav aptaujāti, vai grib ar kādu apvienoties, un arī paši šādu vēlēšanos nav izteikuši, lai gan citi atceras, ka uz sapulcēm par novada veidošanu tomēr aicināti, arī internetā skaidroti novadu izveides plusi un mīnusi.
Jaunā novada centrs atrodas Rojā, arī tā vadībā nokļuvuši rojenieki, tāpēc mērsradznieki emocionāli jūtas kā otrās šķiras cilvēki, nevis kā līdzvērtīgi partneri. «Parādījies tāds jaunākā brāļa sindroms - pēc novada domes izveidošanās un amatu sadales Mērsragā ar iedzīvotājiem nav ticies faktiski neviens pašvaldības vadošais darbinieks. Izskatās, ka arī algas Mērsraga vidusskolā un mūsu pagasta pārvaldes struktūrās ir zemākas nekā Rojā. Tāds iespaids, ka arī citādā ziņā naudas līdzekļu novada centrā ieplūdināts vairāk nekā pie mums,» teic J.Ņikitovs. Mērsradznieki izjutuši arī to, ka par vairākām nedēļām sākusi kavēties algu izmaksa, tas nekad agrāk neesot noticis.
Rojas novada iedzīvotāju skaits sasniedz 6400, un gan novada platības, gan cilvēku skaita ziņā tikai aptuveni trešdaļa ir Mērsraga pagastā, tāpēc arī no 15 deputātu vietām mērsradznieki ieguvuši tikai sešas. «Lai gan pašvaldību vēlēšanās startēja sešas partijas vai to apvienības, deputāti daudzos jautājumos, arī domes priekšsēdētāja vēlēšanās, šķiet, balsoja pēc teritoriālā principa,» stāsta no Mērsraga pagasta ievēlētais trīsdesmitgadīgais Lauris Karlsons, kurš kā viens no visjaunākajiem ievēlēto deputātu sarakstā izvirzīts priekšsēdētāja amatam pretsvarā piecdesmitgadniekam, Rojas pagasta vadībā jau pieredzējušajam Jānim Žoludam. Taču ieguvis tikai sešas Mērsraga deputātu balsis.
«Es nekāroju amatu goda vai algas dēļ, bet zinu, ka varu daudz strādāt, veidot spēcīgu komandu, man ir valodu zināšanas, pieredze gan personiskajā biznesā, gan lielu starptautisku projektu vadīšanā,» atzīst Lauris, kuru vietējie pazīst un ciena arī kā savas baptistu draudzes sludinātāju. «Jaunais novads jāvada citādi nekā liels pagasts, un tas jādara jauniem cilvēkiem,» nenoniecinot vecāko kolēģu pieredzi, uzskata deputāts L.Karlsons. Viņaprāt, mērsradzniekiem ir drosmīgas un netradicionālas idejas ostas un pagastu attīstībā, taču realizēt tās būs problemātiski, jo domes sēdēs viņus vienkārši pārbalso. Viņš fanātiski karst par pagastā lielākā darba devēja - Mērsraga ostas - attīstību, tajā atšķirībā no finansiālās grūtībās esošās Rojas ostas gadu no gada aug kravu apgrozījums un tiek piesaistītas jaunas investīcijas. Lauris gan nenoliedz, ka novadā nekonkurējot sekmīgi varētu darboties arī divas ostas, taču pagaidām nesaskata, ka jaunā pašvaldības vadība par to nopietni domātu.
Pirmie pieteiks šķiršanos
Jautāts, cik reāla ir novada atpakaļsadalīšanās, J.Žoluds teic, ka par to spriedīs, kad domē tiks iesniegta mērsradznieku parakstītā prasība. Pagājušajā nedēļā tā vēl nebija saņemta, jo Mērsraga deputāti nolēma vispirms savstarpēji izdiskutēt tās tālāko virzību un izredzes izpildīt vēlētāju prasības atgūt patstāvību. J.Žoluds šaubās, vai maz pastāv likumiska jaunizveidota novada sadalīšanās iespēja. Kā Diena noskaidroja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, nupat 17.novembrī pieņemti Ministru kabineta noteikumi Kārtība, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā iedalījuma un apdzīvoto vietu statusa noteikšanas jautājumu izlemšanai, uz kuriem līdzīgā situācijā varētu pamatoties. L.Karlsons ir pārliecināts, ka Mērsraga deputāti varētu būt pirmie, kuri izmantos iespēju mainīt novada robežas, ja tāda būs vēlētāju nelokāma griba, ko apstiprināja vairākums Dienas uzrunāto mērsradznieku. Uz atdalīšanos noskaņotas arī Mērsraga vidusskolas 10.klases audzēknes Elizabete Ozola un Agate Anstrauta: «Nav taisnība, ka lielākā novadā ir labākas izklaides vai kultūras dzīves iespējas. Mērsragā ir pietiekami daudz gudru un darbīgu jauniešu, visu varam noorganizēt paši.» Savukārt bezdarbniekos nokļuvusī zivapstrādes speciāliste Sabīne Ūdre uzskata, ka, Mērsragam saimniekojot patstāvīgi, vieglāk būtu radīt darbvietas pašu cilvēkiem. «Ja nonāks līdz referendumam, es noteikti balsošu par atdalīšanos».