Pēdējos gados IS džihādistiem Sīrijā un Irākā pievienojušies ne tikai tūkstošiem Eiropas valstu pilsoņu, bet arī aizvien vairāk cilvēku no Centrālāzijas valstīm, kurās valdošie nedemokrātiskie režīmi nereti apspiež ticīgos, veicinot viņu radikalizāciju.
IS karogs Taškentā
Nevalstiskā organizācija International Crisis Group (ICG) lēš, ka pēdējo trīs gadu laikā uz Sīriju un Irāku devušies no 2000 līdz pat 4000 Centrālāzijas valstu pilsoņu.
ICG nodaļas Centrālāzijā vadītāja Deirdre Tinana uzskata, ka IS ir «jauns drauds» Centrālāzijas reģionam. «Viņu [IS] propagandas materiāli ir ļoti izsmalcināti, un viņiem ir daudzi kanāli, pa kuriem sasniegt Centrālāzijas iedzīvotājus no dažādiem sabiedrības slāņiem,» apgalvo D. Tinana.
IS internetā ir publicējusi propagandas materiālus, kuros redzami pieaugušie un bērni, kas no Centrālāzijas devušies pie džihādistiem uz Sīriju un Irāku. Janvārī rietumvalstu mediju uzmanību izpelnījās IS izplatīts video, kurā nepilngadīgs zēns, kurš apgalvoja, ka ir no Kazahstānas, nogalināja it kā spiegus no Krievijas.
Uzticību IS vadonim Abu Bakram el Bagdadi zvērējis islāma radikāļu grupējums Sabiri Jamaat, kurā apvienojušies kaujinieki no Uzbekistānas, Tadžikistānas un Krievijas Dienvidkaukāza republikām, kā arī Uzbekistānas Islāma kustības vadība. Pērn par IS kaujinieku komandieri Sīrijas Rakas provincē tika iecelts Tadžikistānas pilsonis.
Pērn augustā dažas dienas pirms Uzbekistānas neatkarības dienas valsts galvaspilsētā Taškentā pie kāda tilta margām tika izkārts IS karogs, savukārt oktobrī Tadžikistānas medijos parādījās ziņas, ka visā valstī mošejās, tirgos un skolās izplatītas skrejlapas, kurās piedāvāta līdz pat 5000 dolāriem (4430 eiro) liela mēnešalga kaujiniekiem, kas pievienosies IS.
Publiski noskuj bārdu
Eksperti norāda, ka nav viena cēloņa, kādēļ daudzi jauni vīrieši un sievietes no Centrālāzijas dodas uz Sīriju un Irāku. Vienus dzenot piedzīvojumu kāre, citi vienkārši vēlas karot, bet vairākumam galvenais dzinulis ir reliģiskie uzskati, kurus pašu mājās mēģina ierobežot varasiestādes.
Viņu savervēšana notiek mošejās un lūgšanu vietās, arī internetā, tomēr lielākā daļa Centrālāzijas pilsoņu, kas devušies uz Sīriju un Irāku, tikuši uzrunāti Krievijas galvaspilsētā Maskavā, kurā strādā daudzi tadžiki, kazahi, uzbeki, turkmēņi un kirgīzi.
Centrālāzijas valstīs vairākums iedzīvotāju ir musulmaņi, lielākā daļa seko mēreniem islāma atzariem. Samērā neliela daļa iedzīvotāju pievērsušies radikālajam islāmam, bet varasiestādēm tas ir pietiekams iemesls, lai ar drastiskām metodēm vērstos pret visām reliģiskajām kopienām.
Tadžikistānā, kur radikālais islāms pasludināts par galveno draudu valsts drošībai, vīriešiem aizliegts nēsāt bārdu. Tos, kas aizliegumu neievēro, varasiestādes publiski noskuj. Sievietēm ir aizliegts nēsāt tradicionālo musulmaņu galvassegu hidžābu, un pašlaik tiek apspriesta ideja aizliegt jaundzimušajiem dot arābu vārdus, raksta The Guardian.
Kirgizstānā februārī drošības iestādes aizturēja ietekmīgu musulmaņu garīdznieku, kurš ir viens no redzamākajiem valdības kritiķiem, par it kā aicināšanu pievienoties džihādistiem Sīrijā. Cilvēktiesību aizstāvji apgalvo, ka viņam izvirzītās apsūdzības ir izdomātas.