Aleksandrs Samoilovs
Cik svarīgi bija pabeigt turnīru ar uzvaru?
Tas bija ļoti vērtīgi - kaut vai skatītāju dēļ. Pēdējā spēlē mums sanāca viss. Aizgājām uz urrā. Kopā ar skatītājiem.
Vai pēdējā spēlē visu izšķīra gribasspēks?
Piekrītu. Mums arī treneri pēc pusfināla kārtīgi «sadeva iekšā». Ar šiem pretiniekiem vienmēr ir daudz spēlēts par medaļām Pasaules kausa posmos, un tāpat, visticamāk, būs arī šosezon, tāpēc bija svarīgi savstarpējā spēlē uzvarēt, lai iegūtu psiholoģisko pārsvaru. Noskaņojāmies uz simt procentiem. Bija arī niknums pēc pusfināla.
Kāpēc tas izvērtās tāds?
Viņiem sanāca viss, bet mums - nekā. Aizsardzībā nevarējām pacelt nevienu bumbu, un arī bloks neizdevās. Itāļi ar kustību, māņsitieniem visus punktus sasita. Ir ļoti neparocīgi spēlēt, jo viņi nesit ar spēku, bet gan iebaksta bumbu mūsu pusē. Mēģinājām lauzt viņus, servējām uz vienu, otru, bet nekas nestrādāja. Viņi spēlēja labāk. Tas tikai pierādīja, ka šajā līmenī nevar uzvarēt, ja neparādi labāko sniegumu.
Vai spēlējāt labāk nekā sezonas pirmajā turnīrā Šveicē?
Daudz labāk. Visās spēlēs cīnījāmies labi, bet Šveicē mums bija spēles, kurās pat sešus punktus pēc kārtas varējām zaudēt. Sniegums uzlabojas, un pamazām uzķeram spēles ritmu.