Neraugoties uz ierobežotajām pilnvarām, jaunajam karalim būs jāpieliek pūles, lai palīdzētu atjaunot sabiedrības uzticību valsts institūcijām pēc smagās ekonomiskās krīzes, korupcijas skandāliem un separātisma uzliesmojuma. Vairākums Spānijas iedzīvotāju uzskata, ka Felipe VI ir gatavs smagajiem izaicinājumiem, bet netrūkst arī skeptiķu.
Pieticīgas svinības
46 gadus vecā Felipes VI kronēšanas pasākumi būs pieticīgi. Tieši pulksten 11.30 pēc Latvijas laika jaunais karalis Spānijas parlamentā nodos zvērestu, solot aizsargāt Spānijas konstitūciju. Uz ceremoniju nav ielūgti ārvalstu karaļnamu pārstāvji un politiskie līderi, klāt nebūs arī līdzšinējā valdnieka Huana Karlosa, kurš 2. jūnijā negaidīti paziņoja par atteikšanos no troņa.
Pēc militārās parādes, kas notiks pie parlamenta ēkas, Felipe VI un viņa sieva karaliene Letīcija dosies uz Karalisko pili, no kuras galvenā balkona kopā ar Huanu Karlosu un karaļa māti Sofiju sasveicināsies ar tautu. Pēc tam pilī notiks svinīgas pusdienas, kurās piedalīsies 2000 viesu, to skaitā ārvalstu vēstnieki, ziņo TheLocal.es.
Izvairīšanās no liekas greznības ir saistīta ar pēckara perioda dziļāko recesiju, no kuras Spānijas ekonomika tikai nesen ir sākusi atkopties. Aptuveni seši miljoni spāņu ir bez darba, bet valsts finanšu stāvoklis joprojām ir tālu no apmierinoša. Liela daļa Spānijas sabiedrības būtu neizpratnē par «dzīrēm mēra laikā».
Nesen veiktā aptaujā vairākums respondentu izteicās, ka vēlētos, lai karaliskā ģimene tērētu mazāk nodokļu maksātāju naudas, neskatoties uz to, ka Spānijas karaļnama 7,7 miljonu eiro lielais 2014. gada budžets ir pieticīgs, salīdzinot ar citām monarhijām, raksta BBC.
Prasa pārāk daudz
Huans Karloss atzinis, ka viņa atkāpšanās no troņa bija nepieciešama, lai valstī varētu notikt «pārmaiņas» un «reformas», ko prasot pašreizējā situācija, kad miljoniem spāņu neuzticas valsts augstākajām institūcijām.
Felipem VI būs ļoti ierobežotas politiskās pilnvaras, tomēr pašreizējā valsts konstitūcija viņam atļaus darboties kā vidutājam starp lielākajiem politiskajiem spēkiem un aicināt politiķus pārvarēt domstarpības, lai risinātu problēmas.
Daudzi spāņi cer, ka jaunais karalis spēs saglabāt Spānijas teritoriālo vienotību, ko apdraud kataloņu neatkarības centieni. Katalonijas valdība ir nolēmusi 9. novembrī rīkot referendumu par neatkarību no Madrides, ko Spānijas valdība un Augstākā tiesa ir pasludinājušas par nelikumīgu. «Viņam ir jāapvieno Spānija visā tās dažādībā un jāpanāk iespējami plašāka politiskā vienprātība,» Madrides iedzīvotājs Enrike Martins sacīja ziņu aģentūrai AFP.
Spāņi arī grib, lai Felipe VI palīdz samazināt sociālo nevienlīdzību un bezdarbu, kas Spānijā ir krasi pieauguši krīzes gados, un reformētu valsts politisko sistēmu.
Analītiķi aizrāda, ka tas politiķu, nevis karaļa darbs. «Pašlaik spāņi vēlas, lai viņš dara visu: nokārto Katalonijas jautājumu, atrisina bezdarba problēmu,» prāto laikraksta El Mundo politikas apskatnieks Kote Vilja. «Viņi cer, ka šī jaunā seja būs arī krīzē esošo Spānijas institūciju jaunā seja. Bet beigu beigās viņš ir tikai karalis parlamentārajā demokrātijā un nespēj neko daudz ietekmēt.»
Felipes VI rokās būs iespēja uzspodrināt karaļnama tēlu, kas pēdējos gados ir pamatīgi apsūbējis. Neskatoties uz to, ka 49% spāņu atbalsta viņa kāpšanu tronī, 62% iedzīvotāju vēlas referendumu, lai izlemtu, vai Spānijai vispār vēl ir nepieciešama monarhija, liecina laikraksta El Pais veiktā aptauja.