Latvija gan atteikusies no iespējas vērtēt potenciālā darbinieka pieredzi un pieturas pie noteikuma, ka kvalificēta darba veicējam jāstrādā izglītībai atbilstošā amatā.
Ar šo situāciju nemierā ir kāds skandināvu investors, kurš vēlējās palikt anonīms, lai, pēc paša vārdiem, neiekļūtu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) «melnajos sarakstos». Investors Dienai stāsta: «Man ir starptautisks uzņēmums, kam ir vairākas filiāles ES valstīs, tajā skaitā Latvijā. Man darbam ir nepieciešami darbinieki, piemēram, no Japānas un Singapūras, jo viņi pārzina šos reģionus. Taču es nevaru kā kvalificēta darba veicējus piesaistīt darbiniekus, kuri man patiešām vajadzīgi, ja viņiem ir attiecīgā pieredze, taču izglītība iegūta citā jomā. Nesaprotu, kādēļ PMLP jādiktē uzņēmējiem, kādai izglītībai jābūt kvalificēta darba veicējam.»
PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze skaidro, ka šis uzņēmējs var piesaistīt vajadzīgos darbiniekus, kuriem ir nepieciešamā pieredze, bet nav amatam atbilstošas izglītības, taču viņi tādā gadījumā netiks uzskatīti par kvalificēta darba veicējiem. «Tā ir ES prasība, ka kvalificēta darbaspēka piesaistes gadījumā jāvērtē izglītības atbilstība amatam. Pieredzi šādos gadījumos mēs nevērtējam tāpēc, ka, iespējams, Latvijā ir vietējais cilvēks ar amatam atbilstošu izglītību.» Jāpiebilst, ka kvalificēta darba veicējam ir vairākas priekšrocības, piemēram, viņš bez saskaņošanas ar PMLP var mainīt darba devēju.