Pēc septiņu stundu diskusijas Saeima pieņēma paziņojumu, aicinot Ukrainas konfliktā iesaistītās puses izbeigt vardarbību, izvairīties no provocējošas rīcības un miermīlīgā ceļā risināt politisko krīzi.
25 lappuses garais ārpolitikas ziņojums un tikpat minūšu garā ārlietu ministra uzruna koncentrējās ap Latvijas drošības un transatlantiskās saites stiprināšanu, gatavošanos prezidentūrai ES Padomē, Baltijas jūras reģionu un atbalstu mūsu tautiešiem ārzemēs. «Vispirms šo dokumentu lasa ārvalstu diplomāti, tāpēc tas vispirms ir diplomātisks signāls uz ārpusi,» Dienai saka Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds. Viņš aicina ziņojumā nemeklēt to, kam tajā nevajadzētu būt, proti, asumus, bez kuriem ārlietas neiztiks arī šogad. Kā ziņojuma striktajos rāmjos neiekļautās lietas eksperts min reģionālo varu transformācijas, attiecības ar Krieviju, mūsu prezidentūras ES sejas meklējumus, vērtību un interešu balansu ekonomiskajā diplomātijā un Latvijas neizpildītos mājasdarbus enerģētikā.
Emocionāli vārdi
Visemocionālākos vārdus notikumiem Ukrainā, kuras galvaspilsētu Kijevu dienu iepriekš pāršalca ziņas par pirmajiem bojāgājušajiem protestētājiem, veltīja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (Reformu partija): «Es noteikti sagaidu ātru un nepārprotamu kopējo ES reakciju uz nepiedodamajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Kijevā.» A. Sprūds norāda, ka parlamentārieši Ukrainas jautājumā var atļauties paust asāku nostāju, tādējādi diplomātiski raidot signālus arī citos līmeņos. Viņš uzskata, ka ES jāapsver iespēja vērsties pret atsevišķiem Ukrainas oligarhiem, piemēram, caur viņu banku kontiem Eiropā. Arī politologs Kārlis Daukšts uzskata, ka sankcijas jāvērš pret konkrētiem oligarhiem, taču ir skeptisks pret eirobirokrātu spējām identificēt īsto mērķi. «Tas var būt uzbrauciens, kas nedos rezultātu,» brīdina politologs.
Vienmēr tiek gaidīta ārpolitikas ziņojuma daļa, kas veltīta Krievijai. E. Rinkēvičs deputātiem atzina, ka attiecības ar lielo kaimiņu - Krieviju - veidojas sarežģīti, proti, no vienas puses, tirdzniecībā vērojama pozitīva dinamika, taču mūsu valsts turpina saņemt nepamatotu kritiku, kas konsekventi tiek atspēkota.
Līdzīgi viedokļi
Debatēm Saeimā līdzi seko teju viss ārvalstu diplomātiskais korpuss. ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala Dienai uzsver, ka viņam bijis interesanti vērot, ka latviešu domāšana par ārpolitiku ir ļoti līdzīga veidam, kā ārlietas uztver amerikāņi. «Drošības jautājumi, tirdzniecības un investīciju jautājumi, cilvēktiesības, demokrātija, attīstība - mēs skatāmies vienā virzienā,» teic diplomāts. M. Pekala norāda, ka daudzi debatētāji uzsvēruši ASV un Latvijai tik būtiskās transatlantiskās saites, ASV un ES tirdzniecības un investīciju iniciatīvu, drošības jautājumus, Ziemeļu apgādes tīklu, sadarbību Ziemeļatlantijas līguma organizācijā. M. Pekala arī uzteic Latvijas interesi par Austrumu partnerību un Centrālāziju, ko ASV redz kā labu veidu drošības veicināšanai.
Izraēlas vēstniece Latvijā Hāgita Ben-Jākova, kura debatēm līdzi seko ne pirmo gadu vien, atzīst, ka viņas valstī šāda veida diskusijas ir daudz ekspresīvākas. «Tajās ir daudz vairāk spiegšanas, kliegšanas un nesaskaņu,» joko diplomāte. Viņa uzsver, ka ārpolitiskās debates ir nozīmīgas, jo sniedz skaidrību par ārpolitikas prioritātēm tuvākajam gadam. Līdzīgi izbrīnīts ir ASV vēstnieks, taujāts, vai debates tomēr nav nedaudz garlaicīgas. «Tās nav garlaicīgas, tā ir mana profesija, tās ir manas intereses. (..) Tā ir viena no interesantākajām gada dienām.» Latvijas Ārpolitikas institūta direktors A. Sprūds gan atzīst, ka debatēs vēlētos redzēt lielāku dinamismu, piemēram, kā britu parlamentā.