Varbūt nākotnē šī diena - 26. maijs - tiks atzīmēta kā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) diena. Vai arī ministrijas PIEMIŅAS diena. Kā uz to paskatās. Ministru kabineta sēdē šodien paskatās uz vairākiem IZM saražotiem dokumentiem. Katrs no tiem piemiņas dienas vērts.
Pirmkārt - piemiņas diena ir klāt Skrundas, Rīgas Pārdaugavas un Jaungulbenes profesionālajām vidusskolām, kā arī Alsviķu arodskolai. Tās tiek likvidētas, ko publikai ar vājākiem nerviem definē kā apvienošanu. Konsultants ieteiktu otrādi - apvienošanu likt virsrakstā un tekstā rakstīt par slēgšanu. Ja jau tas pats vien ir.
Lugas otrais cēliens - no IZM atnācis rīkojums, ka izglītības dokumentiem vajag labāku papīru. Vienslāņainais bieži nelaikā plīstot, neesot higiēnisks un grūti vairākas reizes izmantot. Vajagot trīsslāņnieku. Ar lielo ģerboni. Mācību kvalitātes līkne izlido cauri griestiem un no augšas izsmējīgi ķircina lēnīgos skandināvus.
Tomēr pats labākais no ministrijas šodien ir konceptuālais ziņojums par jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanu Latvijā. Modelis balstīšoties uz trim ziloņiem. Naivi ļaudis iedomātos, ka tas varētu balstīties pat uz portālu Skolas.lv, dokuments taču konceptuāls, tiek skatīts plānošanas projektu sadaļā, tātad runa par tālāko nākotni… Nekā nebija. Māņu gājiens izdevies! Ziņojuma kopsavilkuma dokumentā iebiezinātiem burtiem rakstīts, ka 2016. gadā (atgādinājums - tas ir NĀKAMAIS gads) papildus vajadzīgi 11,8 miljoni eiro. Nomierināsimies un nebojāsim nervus, jo tie mums būs vajadzīgi arī 2017-ajā gadā (15,2 miljoni) un 2018-ajā gadā (18,9 miljoni).
Citādi koncepcija ļoti labi atbilst visas pasaules dokumentiem jau no triju ziloņu laikiem - krustu šķērsu nesaprotamā valodā sadzejots, kādēļ tā nauda vajadzīga absolūti neatliekami, bet gandrīz nekur neatrodam, kādi konkrēti rezultāti tad jāsasniedz - vai tā būtu Latvijas augstskolu augšupeja par x vietām pasaules universitāšu topā, prombraucošo samazinājums par y, specialitātē strādājošo pieaugums par z. Un vēl naivais, baltais sapnis - kurš un kā konkrēti atbildēs, ja rādītāji netiks sasniegti.
Tomēr lielākais zilonis, kurš uzkāpis IZM ierēdņu ausīm, ir cits. Ministrija jau iepriekš sagatavojusi (tā viņiem šķiet) skolotāju algu reformas modeli. Nozares arodbiedrība savukārt uzskata, ka nekas nav sagatavots. Maka turētājs - Finanšu ministrija naudu došot tikai, ja ministrija un skolmeistari vienosies. Jācer, ka nevienosies. Tā būtu labāk, jo naudu vajag daudz - 30 miljonus. Ja pieliek klāt šeit aprakstīto augstskolu jaunās finansēšanas modeli, sanāk pāri 40 miljoniem - mazliet vairāk, cik valdība nākamajam gadam plāno KOPĀ virs bāzes izdevumiem. Konsultants pieredzes apmaiņas nolūkos gribētu zināt - ko viņi tur tajā ministrijā pīpē.
Tomēr izeja ir arī šajā situācijā. Visu neiedos, tas skaidrs. 11,8 ir mazāk nekā 30. Spiedīsim, biedrīši, uz mazāko. Kašķīgie skolotāji lai pagaida līdz 2019. gadam (oriģināls - IZM valsts sekretāra p. i. Evija Papule).
Kopumā ļoti atgādina tautas pasaku: - Kalsim arklu, ai, nesanāca, kalsim āmuru, atkal nekā, labāk kalsim īlenu… mmm laikam atkal nebūs… ei! Zinu! Kalsim Izglītības un zinātnes ministrijas piemiņas medaļu.
*ļoti neatkarīgs konsultants