Neizskatās, ka izmaiņas valdības koalīcijā būtu pēkšņas. Parasti situācijā, kad tiek ierosinātas negaidītas izmaiņas koalīcijas līgumā, premjers stāv kā klints un piekāpjas tikai gadījumā, ja nekādu citu iespēju neredz. Vieglums un ātrums, ar kādu parasti ilgi domājošais premjers Valdis Dombrovskis jau otrdienas rītā pieļāva iespēju, ka koalīcijā ir iespējamas izmaiņas, kaut gan tikai pirmdienas vakarā Nacionālā apvienība (NA) bija ierosinājusi sākt runāt par ministru darba «novērtējumu», liecina, ka augsne ir sagatavota iepriekš.
Ir pazīmes, kas liecina, ka Vienotība un NA ir vienojušās pārdalīt Reformu partijas pīrāgu. Vēl piektdien intervijā Dienai Arvils Ašeradens pauda kādu kopējo viedokli, ka pārmaiņu gadījumā Vienotība nebūtu gatava piekāpties satiksmes ministra portfeļa jautājumā, bet otrdien NA līderis Raivis Dzintars jau paziņo, ka viņus vairāk interesētu vides un reģionālās attīstības vai izglītības un zinātnes ministru portfeļi. Tātad amati, ko pašlaik ieņem Edmunds Sprūdžs un Roberts Ķīlis - Reformu partijas ministri. Nevis tukšais satiksmes ministra amata krēsls, kas patlaban atrodas Vienotības un Olšteina «sešnieka» lēnī.
Aivja Roņa demisija ir izraisīju precedentu pārmaiņām, un NA prasība ir loģiska. Mēdz teikt, ka Nacionālajai apvienībai tās pārstāvniecība valdībā «šķiet» par mazu. Tā nešķiet par mazu. Tā ir par mazu, jo NA ar 14 deputātu vietām ir divi ministru portfeļi, bet RP ar 16 deputātu vietām veseli pieci. NA nav vainīga, ka Vienotība sašķēla Zatlera Reformu partiju. Tāpēc prasība pēc ministru portfeļu pārdales pirmajā iespējamajā gadījumā no NA puses ir tikai loģiska.
Uzmanību piesaista NA koalīcijas izmaiņu pieteikums, izvērtējot ministru darbu. Tas ir ne tikai ērts formulējums, lai paziņotu, ka ir ministri, kas nav izturējuši kvalitātes pārbaudi un ir atlaižami, bet arī tāds, kas vedina domāt, ka vienošanās par amatu pārdali koalīcijā aizkulisēs jau ir notikusi. Deputātu sadalījums Saeimā ir tāds, ka ne Nacionālajai apvienībai, ne Reformu partijai kopumā valdībā īsti alternatīvas nav. Tāpēc izmaiņas tajā ir iespējamas tikai partiju bosiem aizmuguriski akceptējot izmaiņas, lai ko viņi neteiktu publiski.
Pilnīgi iespējams, ka, ierosinot ministru darba izvērtēšanu, Nacionālā apvienība mēģina citu rokām pirms vēlēšanām tikt vaļā no popularitāti zaudējušās pašu ministres Žanetes Jaunzemes-Grendes. Tomēr vairāk iespējams, ka «norakstīts» ir Edmunds Sprūdžs vai Roberts Ķīlis. Ticamāk, ka Sprūdžs, kurš ministra amatam tāpat īsti nekad nav kvalificējies. Sprūdžs Reformu partijai savā ziņā ir tikai nasta visās iespējamajās kombinācijās, kur nepieciešamas attiecības ar ZZS.
Valdības maiņa ir valstiski attaisnojama tikai tad, ja ir iespējams izveidot jaunu, labāku valdību. Protams, eiroskeptiķi var uzskatīt, ka labums ir nograut arī tādu valdību, kuras galvenais mērķis ir eiro ieviešana, lai tikai nepieļautu to. Tomēr Latvijas politiskajā vidē, kur eiroskeptiķu ir izteikts mazākums, visticamāk, ir izlemts valdību saglabāt, izveidojot modificētu Valda Dombrovska valdību numur četri.