Latvijas Televīzija vēstīja, ka, iespējams, Baltijas gaisa telpā patrulējošo NATO iznīcinātāju skaits pavasarī atkal samazināsies. Pirms pāris nedēļām ASV nolēmušas uz Baltijas reģionu nosūtīt sešus papildu iznīcinātājus, tādējādi to kopējais skaits sasniedza 10 lidaparātu. Taču jau drīzumā patrulēšanu no ASV rotācijas kārtībā pārņems Polija, un tā var pieņemt lēmumu gaisa telpas uzraudzībai sūtīt ne vairāk kā ierastos četrus kaujas lidaparātus. Arī poļus satraukuši notikumi Ukrainā, un Polija pati saņēmusi militāru atbalstu no ASV.
A. Jēkabsons aicina nesteigties izdarīt priekšlaicīgus secinājumus vai izteikt apgalvojumus, bet sagaidīt patrulēšanas misijas maiņu, kad būs pieejama detalizētāka informācija. Viņš atgādina, ka līdzšinējā NATO dalībvalstu - ASV un Lielbritānijas - pieeja liecina par pretējo - tās palielina iznīcinātāju skaitu misijā, tādējādi stiprinot Baltijas un Polijas gaisa telpas un reģiona drošību kopumā. Arī Francija nolēmusi nosūtīt četrus iznīcinātājus patruļām NATO gaisa telpā virs Baltijas valstīm un Polijas. Piektdien Vējonis sazinājās ar Francijas aizsardzības ministru Žanu Īvu Ledriānu, lai izteiktu pateicību par šādu Francijas lēmumu.
Jau ziņots, ka, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Krimas pussalā, marta sākumā Lietuvas Gaisa karaspēku bāzē ieradās seši ASV Gaisa spēku iznīcinātāji F-15C Eagle, pievienojoties četriem tā paša tipa iznīcinātājiem. Lai palielinātu NATO militāro klātbūtni, arī Lielbritānija nolēmusi nosūtīt papildu iznīcinātāju Typhoon Baltijas gaisa telpas patrulēšanai.