Tagad sarunas apstājušās pie Nacionālās apvienības intereses vadīt Izglītības un zinātnes ministriju, šim darbam deleģējot nevis Ritvaru Jansonu, kuru kā ministra kandidātu pieteica pirms vēlēšanām, bet kādu no Saeimas deputātiem. NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš apstiprināja, ka partija vēlētos uzņemties atbildību par šo jomu, lai turpinātu īstenot pāreju uz valsts valodas ieviešanu skolās, ko atbalstījusi tagadējā ministre Ina Druviete (Vienotība). Tāpat būtu svarīgi īstenot valstiskās audzināšanas programmu, kā arī risināt algu jautājumu, piebilda G. Bērziņš.
Sākotnējā piedāvājumā atbildību par Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) bija paredzēts atstāt Vienotībai, pagājušās nedēļas nogalē jau netika izslēgta iespēja, ka to varētu pārņemt ZZS. Partneri publiski nekomentē, kāpēc nav gatavi IZM uzticēt NA, bet neoficiāli atzīst, ka tas var izraisīt nevajadzīgu krievvalodīgo pretreakciju par ministrijas īstenoto politiku ES prezidentūras laikā. Lūgts to komentēt, Imants Parādnieks (NA) Dienai sacīja, ka «šīs bailes ir stipri pārspīlētas, jo visu var atrisināt, ja veido dialogu».
Nesaņēmusi kāroto, NA izvirza pretenzijas uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, kurā nominētu Ināru Mūrnieci. Viņa kopā ar kolēģiem ik gadu 16. martā, leģionāru piemiņas dienā, ir devusies nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Iepriekš Einārs Cilinskis (NA) zaudēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu, jo nevēlējās atteikties no šīs tradīcijas. Uz vaicāto, kā NA ministri un citas personas, kas ieņems augstus amatus, rīkosies nākamgad, I. Parādnieks centās atbildēt diplomātiski. Viņam ir kolēģi, kuriem ne katru gadu ir bijusi iespēja 16. martā godināt karavīrus pie Brīvības pieminekļa, un tas esot katra paša lēmums. «Katrs rīkosies atbilstoši labākajai izpratnei par valsts interesēm,» teica politiķis.
NA nav vienīgā, kura piebremzējusi valdības veidošanu. Savas intereses ir arī ZZS, kas tik skaļi par to nerunā, bet pirmdien piedāvāja noteikt līdzvērtīgu portfeļu sadalījumu - katram pa pieciem amatiem. ZZS interesēs ir vadīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kura pašlaik ir atstāta Nacionālajai apvienībai. A. Brigmanis kā argumentu minēja to, ka ZZS ir bijis visvairāk atbalstītais politiskais spēks 67 pašvaldībās - arī tajās, kuras vada NA. Turklāt Kaspars Gerhards, kuram NA plāno uzticēt VARAM vadību, būtu ļoti piemērots kandidāts ekonomikas ministra amatam, kas tagad paredzēts ZZS.
Neoficiāli zināms, ka pret VARAM atdošanu ZZS ir arī Vienotība. Tā gan būtu pielaidīgāka, ja ZZS ministrs būtu Māris Kučinskis, kurš jau reiz ir vadījis šo nozari, nevis Dana Reizniece-Ozola, kura līdz šim nav bijusi valdībā. A. Brigmanim nekas par tādu nosacījumu nebija zināms. Jau rakstīts, ka ZZS ir svarīgi, lai D. Reizniece-Ozola kļūtu par ministri, jo nākotnē - iespējams, jau šīs Saeimas laikā - viņa būtu ZZS premjera kandidāte.
Savukārt NA nevēlas atdot VARAM, jo uzskata, ka ir ieguldījusi tajā lielu darbu, un grib iesākto turpināt. Pēc koalīcijas tikšanās kā I. Parādnieks un A. Brigmanis, tā premjere L. Straujuma bija pārliecināti, ka gala iznākumā partijas vienosies un valdību izveidos. To būtu vēlams izdarīt līdz 4. novembrim, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunā Saeima un Valsts prezidents var nominēt premjera kandidātu.