Zaudētājs un uzvarētājs
Š. Peress, kurš no 2007. līdz 2014. gadam ieņēma ceremoniālo Izraēlas prezidenta amatu, pirms divām nedēļām piedzīvoja infarktu un tika nogādāts slimnīcā Telavivā. Viņa veselības stāvoklis uzlabojās, bet otrdien atkal strauji pasliktinājās. Valstsvīra ģimene paziņojusi, ka viņš miris bez ciešanām.
Š. Peress piedzima 1923. gadā Polijas ebreju ģimenē, bet 11 gadu vecumā kopā ar vecākiem emigrēja uz toreiz britu pārvaldīto Palestīnu. Pirms garās politiskās karjeras viņš darbojās ebreju paramilitārajā organizācijā Haganah, kam bija svarīga loma Izraēlas valsts izveidošanā. Vēlāk, jau pildot Izraēlas aizsardzības ministra pienākumus, viņš paveica daudz, lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas. Tiek uzskatīts, ka Š. Peress bijis arī viens no iniciatoriem Izraēlas slepenajai kodolprogrammai.
Politiķis 48 gadus bija Izraēlas parlamenta - Kneseta - loceklis un strādājis divpa-dsmit valdībās, tajā skaitā divreiz esot premjerministrs. Tomēr Š. Peresam ne reizi piecos piegājienos neizdevās aizvest līdz uzvarai vēlēšanās viņa vadīto kreisi centrisko Darba partiju. «Esmu zaudētājs, jo zaudēju vēlēšanās. Bet esmu arī uzvarētājs, jo kalpoju savai tautai,» viņš sacījis kādā uzrunā.
Politiskās karjeras sākumā Š. Peress atbalstīja ebreju apmetņu būvniecību okupētajā Rietumkrastā, bet vēlāk iestājās pret to. 1993. gadā, ieņemot ārlietu ministra posteni Ichāka Rabīna valdībā, Š. Peress Norvēģijas galvaspilsētā Oslo piedalījās slepenās sarunās ar Palestīnas Atbrīvošanas organizāciju, kuru rezultātā tā gada septembrī Vašingtonā tika parakstīta pagaidu miera vienošanās. Par šiem centieniem Š. Peress, I. Rabīns un palestīniešu līderis Jāsirs Arafāts 1994. gadā tika apbalvoti ar Nobela Miera prēmiju.
Diemžēl ne Š. Peresam, ne viņa pēctečiem tā arī nav izdevies noslēgt galīgo miera līgumu ar palestīniešiem. Pie tā lielā mērā vainojama jo-projām notiekošā ebreju apmetņu būvniecība Rietumkrastā.
Hamas priecājas
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, kuram Š. Peress zaudēja 1996. gada Kneseta vēlēšanās, pieminot savu agrāko politisko sāncensi, uzsvēra viņa autoritāti pasaulē. «Pasaules līderi vēlējās būt viņa tuvumā un respektēja viņu,» B. Netanjahu citē Reuters.
Gan esošie, gan bijušie ārvalstu līderi slavēja Š. Peresa centienus rast mieru Tuvajos Austrumos. «Ir tikai daži līdzcilvēki, kuri ir mainījuši cilvēces vēstures kursu, ne tikai ar savu lomu cilvēces notikumos, bet arī tāpēc, ka viņi ir paplašinājuši mūsu morālo iztēli un piespieduši mūs sagaidīt vairāk no sevis,» teikts Baltā nama izplatītajā paziņojumā. «Mans draugs Šimons bija viens no šādiem cilvēkiem.» B. Obama kopā ar savu priekšteci Bilu Klintonu plāno ierasties uz Š. Peresa bērēm Jeruzalemē.
Palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmūds Abāss Š. Peresa nāvi nodēvējis par «milzīgu zaudējumu cilvēcei un mieram reģionā».
Radikālā kustība Hamas, kas kontrolē palestīniešu apdzīvoto Gazas joslu, pauda prieku par Š. Peresa aiziešanu. «Palestīniešu tauta ir laimīga par šī noziedznieka nāvi. Viņš bijis iesaistīts daudzās asinsizliešanās un noziegumos pret palestīniešiem,» paziņoja Hamas. «Šimons Peress bija pēdējais dzīvais no izraēliešu amatpersonām, kas sāka okupāciju.»