Latvijai atlikušās spēles no turnīra tabulas viedokļa vairs nav svarīgas, savukārt Gruzija un Grieķija joprojām saglabā reālas iespējas cīnīties par kvalificēšanos finālturnīram, tāpēc pretiniekiem motivācijas uzvarēt Latviju netrūks. Rezultātiem un ambīcijām pieticīgajai Latvijas valstsvienībai šajās spēlēs jārisina savi uzdevumi. Pirmkārt, jāatgūst līdzjutēju uzticība un pašiem pārliecība par saviem spēkiem. Otrkārt, jāturpina paaudžu maiņa un konkurētspējīgas komandas veidošana, lai nākamajā atlases ciklā PK finālturnīram būtu iespējas iesaistīties cīņā par kvalificēšanos braucienam uz Brazīliju.
Pirms izbraukšanas uz Gruziju izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs uzsvēra, ka pašreizējā izlases sastāvā nav četru futbolistu, kas vēl pirms gada Grieķijā spēlēja pamatsastāvā. Lielākās problēmas joprojām ir centra pussargu pozīcijās. Gandrīz gads ir pagājis kopš pēdējās Jura Laizāna un Vitālija Astafjeva spēles valstsvienībā, bet viņu potenciālie aizstājēji vēl nav atrasti. Papildus jau tā retajam kandidātu lokam Gruzijā būs jāiztiek arī bez Artjoma Rudņeva un Jurija Žigajeva. Rudņevs nav ar izlasi ģimenes apstākļu dēļ, bet Žigajevam jāizlaiž mačs ar gruzīniem divu dzelteno kartīšu dēļ. Pa vienam brīdinājumam ir arī aizsargiem Oskaram Kļavam, Denisam Ivanovam un Kasparam Gorkšam. Ja kāds no viņiem saņems «plāksteri» arī mačā ar Gruziju, tad cīņā ar Grieķiju būs vēl viens pamatīgs robs aizsardzībā. Bail pat iedomāties, kas notiks, ja Gruzijā pa brīdinājumam saņems divi vai pat visi trīs aizsardzības balsti.
Tāpat vairāki potenciālie izlases līderi izjūt spēļu prakses trūkumu. Aleksandrs Cauņa Maskavas CSKA pamatsastāvā spēlē sekundes, nevis minūtes, Kļava nosūtīts pie Anži dublieriem, bet Gorkšs un Ritus Krjauklis pēdējā mēneša laikā aizvadījuši tikai pa divām spēlēm. Ir arī tādi, kas spēlē regulāri, bet dara to zemāka līmeņa čempionātos un Latvijas izlasē nespēlē pirmo vijoli. Varbūt tieši Višņakovs, Lukjanovs vai Gauračs izmantos savu iespēju un kļūs par komandas vilcējspēkiem.