Nelokāmais premjers
«Ļaudis kļūst dusmīgi. Mēs vēlamies ātru rīcību, bet jūtam, ka viņi [valdošie politiķi] neklausās. Viņi saka: «Mēs jūs dzirdam»,- taču vienīgais, ko viņi dzird, ir mūsu svilpes un mūsu bungas. Viņi neieklausās mūsu teiktajā,» raidsabiedrībai BBC sacīja protestētāja Gergana, kura vada reklāmas aģentūru.
Naktī uz trešdienu protestētāji ķērās pie radikālākām metodēm un bloķēja parlamenta ēku. Ap parlamentu izveidoja barikādes, izmantojot atkritumu urnas, ceļa zīmes un akmeņus. Ēkā tika iesprostoti vairāk nekā 100 cilvēku - deputāti, ministri un žurnālisti -, kas ēkā bija spiesti pavadīt aptuveni astoņas stundas, pirms policijai izdevās lauzt blokādi.
Protestētāji kārtības sargu virzienā raidīja akmeņus, lika lietā dūres un dauzīja mašīnu stiklus. Kā ziņoja AFP, medicīniskā palīdzība sniegta vismaz 20 cilvēkiem, to vidū - trim policistiem.
Sadursmes izcēlās laikā, kad likumdevēji apsprieda pretrunīgi vērtētos budžeta grozījumus, kas Bulgārijas parādu palielinātu par miljardu levu (aptuveni 350 miljonu latu). Pēc tam kad likumdevēji nakti pavadīja, iesprostoti ēkā, tika atcelta trešdien plānotā sēde. Deputāti neatgriezās parlamentā, jo protestētāji apdraudot viņu veselību.
Skandējot tādus saukļus kā «Prom! Mafija! Atkāpties!», protestētāji pieprasa valdības atkāpšanos, taču premjerministrs Plamens Orešarskis nav izrādījis ne mazāko vēlmi to darīt. Vēl otrdien viņš apgalvoja, ka protesti var ilgt kaut mūžīgi, «kamēr vien tie ir miermīlīgi un nepārvēršas provokācijās».
Arī pēc vardarbīgajām sadursmēm premjers nerunāja par demisiju, lai gan saucieniem pēc atkāpšanās pievienojās vairākas nelielās politiskās partijas. Valdība sadursmēs vainoja provokatorus protestētāju vidū un uzsvēra, ka tās atkāpšanās neatrisinās valsts problēmas, rakstīja Bulgārijas ziņu aģentūra Novinite.
ES nostājas tautas pusē
Bulgārijā, nabadzīgākajā Eiropas Savienības (ES) valstī, jau mēnešiem valda spriedze. Februārī tautai izdevās gāzt centriski labējo Boiko Borisova vadīto valdību. Protesti aizsākās, kad bulgāri janvārī saņēma elektrības rēķinus, kas bija divreiz augstāki nekā līdz šim. Ļaudis izgāja ielās, lai protestētu pret dzīves dārdzību un korupciju. Nabadzības mocītie bulgāri toreiz gāja tik tālu, ka valstī notika septiņi pašaizdedzināšanās gadījumi, no kuriem seši beidzās letāli.
Maijā pēc ārkārtas vēlēšanām tika izveidota jauna, šoreiz kreisi orientēta valdība, taču valsti atkal pārņēmuši protesti. Demonstrācijas pāraugušas neapmierinātībā ar valdošo eliti. Jaunais protestu vilnis aizsākās vairāk nekā pirms 40 dienām, kad nacionālā drošības dienesta vadītāja amatā valdība iecēla mediju magnātu Deļanu Pejevski. Reaģējot uz tautas neapmierinātību, D. Pejevski no amata atstādināja, taču tas nespēja mazināt protestētāju dusmas par korupciju politiskajās aprindās.
Trešdien Eiropas Komisija paziņoja, ka ir satraukta par konflikta saasināšanos Bulgārijā, un aicināja abas puses atturēties no vardarbības. Nedēļas sākumā Twitter kontā ES tieslietu komisāre Vivjena Redinga rakstīja: «Manas simpātijas pieder bulgāru pilsoņiem, kuri protestē pret korupciju.» Neierastā paziņojumā pie valdības šomēnes vērsās arī Francijas un Vācijas vēstnieki, aicinot ņemt vērā tautas vēlmes un apkarot oligarhiju. Bulgārijai jau gadiem pārmesta nespēja apkarot korupciju un organizēto noziedzību, tas aizkavējis arī Bulgārijas pievienošanos Šengenas valstu zonai.