Izmaiņas Imigrācijas likumā paredz, ka uz noteiktu laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem, valdība varēs apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu trešās valsts pilsoņiem, ja to daudzums var atsaukties uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību. Paredzēts arī ieviest nosacījumus ārvalstu investoriem, kas iegulda kapitālsabiedrībās. Deputāti noteica, ka ārzemniekam, pirmo reizi atjaunojot termiņuzturēšanās atļauju, kas iegūta apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi un ieguldījumiem banku subordinētajā kapitālā, nebūs jāmaksā valsts budžetā 5000 eiro. Maksājums būs jāveic, otrreiz pagarinot uzturēšanās atļauju, aģentūrai LETA skaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja vietniece Maira Roze. Priekšlikumu, kas paredzēja 5000 eiro iemaksu, atkārtoti pieprasot uzturēšanās atļauju, aizstāvēja Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK deputāti, paredzot, ka tas budžetā papildus dotu piecus miljonus eiro.
Izsniedzot uzturēšanās atļaujas, ņems vērā drošības un ekonomiskās intereses
Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, kurus
Valsts prezidents Raimonds Vējonis bija nodevis otrreizējai
caurlūkošanai. Likuma izmaiņas sašaurinās to personu grupu loku,
kurām par termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanu būs jāmaksā valsts
budžetā 5000 eiro, ja salīdzina ar sākotnēji pieņemto redakciju
aprīlī. Tad Saeima noteica, ka iemaksa attiecas uz visām
uzturēšanās atļaujām, kuras tiek pirmo reizi pagarinātas. Likums
stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.