Vasaras pāreju laikā abi Kurzemes klubi pastiprināja savas problemātiskās pozīcijas. Liepāja nostiprināja aizsardzību ar tādiem pieredzējušiem vīriem kā Pāvels Mihadjuks un Deniss Ivanovs, kurš gan vēl nav debitējis jaunajā klubā, kā arī pastiprināja uzbrūkošo bloku ar Robertu Savaļnieku, kurš atgriezies Liepājā pēc ne pārāk sekmīgā pirmā mēģinājuma sākt leģionāra gaitas Polijā. Savukārt Ventspils savām rindām piesaistīja centra aizsargu Renāru Rodi, kā arī uzbrucēju Ģirtu Karlsonu, kurš, ja ne gluži dzīvo uz jumta, bet noteikti daudz cīnās «otrajā stāvā». Pussargu līnijā ne viena, ne otra komanda vasarā nepastiprinājās. Iespējams, tieši tāpēc šajā mačā bumba praktiski neuzkavējās laukuma centrā, bet ceļoja no viena laukuma gala uz otru gluži kā galda tenisā.
Ātra pāreja no aizsardzības uzbrukumā un otrādi palielināja kļūdu skaitu abu komandu izpildījumā, tāpēc pie labām vārtu gūšanas iespējām pretinieku soda laukumā īsti netika ne vieni, ne otri. Liepājnieki lielākos draudus Maksima Uvarenko sargātajiem vārtiem radīja ar sitieniem no tālās distances, bet Savaļnieka lielgabala šāvieniem mazliet pietrūka precizitātes. Savukārt Ventspils lika pasvīst Artūram Vaičulim pēc standartsituāciju izspēlēm. Vistuvāk vārtu guvumam bija Kaspars Dubra un Eduards Tīdenbergs, kurš kārtīgi neaizsniedzās līdz bumbai ar galvu, mēģinot to raidīt jau praktiski tukšos viesu vārtos.
Kopumā līdzīgo spēli ar abpusēji asiem dzēlieniem varēja mainīt tikai rezultāta atklāšana vai trumpju izspēlēšana ar maiņām - Ventspilij uz rezervistu soliņa bija Jurijs Žigajevs, savukārt liepājniekiem - Māris Verpakovskis, Kristaps Grebis un Valērijs Afanasjevs. Drīz vien pēc Žigajeva nākšanas laukumā Jurijs atdeva perfektu piespēli Karlsonam, taču bijušā liepājnieka sitiens ar galvu no metriem sešiem un bez pretestības nebija precīzs - bumba lidoja secen vārtiem.
Ja partneri pievīla, tad Jurijs ķērās vērsim pie ragiem pats. Ilgāku laiku mēģinot tikt pie sitiena iespējas, Žigajevs šādu saņēma 77. minūtē, raidot bumbu Liepājas vārtos atmuguriskā šķērītē. Tiesa, šoreiz no tuvākas distances nekā pirms gada, kad Jurija sitiens izpelnījās visas pasaules uzmanību.
Pēc tam viesi meta galdā arī savus trumpjus - Verpakovski un Grebi, taču viņi nespēja tik ļoti ietekmēt cīņas gaitu.