Ģimenes ligzda
Avotu ielas nama iedzīvotājs Viktors Žarčinskis Dienu sagaida pie ieejas gaitenī. Tur mūs gaida arī nedaudz applūduši gaiteņa griesti un uzsprāgusi lampa. Viktors tam īpašu uzmanību nepievērš, saka, ka pats tikko to pamanījis. Vīrietis ar iepriekšējo īpašnieku bija noslēdzis īres līgumu uz 10 gadiem - ar nosacījumu, ka viņš veiks visus nepieciešamos remontdarbus, lai uzlabotu dzīvokļa stāvokli.
Dzīvoklis, kurā mitinās Viktors un viņa mīļotā meitene Lāsma, ir mājīgi silts un patīkams. Viņš stāsta - kad tikko dzīvoklī ievācies, te nav bijis pilnīgi nekā. «Šeit ir jātaisa nopietna siltumizolācija. Mēs tagad sildām ar krāsni. Pagājušajā ziemā, kad ārā bija mīnus 30 grādu, nevarējām sakurināt tā, lai tiešām būtu silti, nācās aiztaisīt vienu istabu. Tagad, kad ārā ir apmēram nulle, par briketēm dienā nākas tērēt apmēram sešus eiro,» stāsta Viktors, piebilstot, ka mājvietā ieguldījis ļoti daudz naudas ar domu, ka šī ir īstā vieta, kur veidot ģimeni. «Līgums bija noslēgts uz ilgu laiku, tāpēc zināju, ka to būtībā taisu sev. Tagad mēs vairs nezinām, ko darīt. Jaunais īpašnieks prasa divas reizes lielāku summu, nekā noteikts līgumā. Viņš jau nesaprot, ka te aizvien ir ļoti auksti, ka te vēl daudz kas darāms. Es viņam skaidroju, ka labi izskatās tāpēc, ka šeit esmu ieguldījis 3,5 tūkstošus latu, bet viņš to izlikās nedzirdam,» tikšanos ar jauno īpašnieku atceras Viktors.
Pēc tam kad namam nomainījās īpašnieki, Viktors saņēma vēstuli, ka tagad mājai būs jauns apsaimniekotājs, ka īres nauda būs jāpārskaita firmai BRU 115. «Firmas konta numurs vēstulē netika norādīts, pats visu noskaidroju, bet rēķinus viņi nesūtīja. Pārskaitīju līgumā noteikto īres maksu, ar komunālajiem bija pagrūtāk, jo katru mēnesi tie atšķiras,» stāsta Viktors, rādot jauno īpašnieku vēstuli, kurā nav pat minēts, kam jānodod komunālo pakalpojumu rādītāji. Vīrietis stāsta, ka jaunais saimnieks ieradies septembrī, pieprasot divreiz lielāku īres maksu vai solot tūkstoš eiro kompensāciju - ja pāris izvāktos. «Es šeit esmu ieguldījis tiešām daudz naudas, man negribas to visu atdot kādam citam. Īres maksu, ko es jaunajiem īpašniekiem skaitīju kontā, viņi man ir atskaitījuši atpakaļ. Nesaprotu, kā man rīkoties,» nopūšas Viktors. Vīrietis arī norāda, ka jaunie saimnieki ierobežo auto novietošanu pagalmā, tagad drīkst tikai ar atļaujām: «Vienā dienā viņi uzlika zīmi, pēc divām dienām viņi atbrauca un izsauca pašvaldības policiju, lai visiem saliek sodus. Tajā brīdī viņi bija iedevuši atļauju par auto novietošanu tikai diviem auto. Atļaujas bija tikai veikaliem, jo likums par dzīvojamām telpām uz viņiem neattiecas.»
Grūtniece četros grādos
Namā joprojām dzīvo arī bijušais īpašnieks un viņa sieva Līga Kupica. Viņa Dienai atklāj, ka rēķinus par īri jaunie saimnieki joprojām nav izrakstījuši 15 dzīvokļiem: «Šo pusgadu viņi mēģina panākt, lai iedzīvotāji automātiski kļūtu par parādniekiem.»
Līga ar roku rāda uz vienu no ēkas korpusiem, norādot, ka tajā ir pieslēgta gāzes apkure 10 dzīvokļiem. Jaunie īpašnieki esot aizgriezuši ciet visus ventiļus un pagrabā, kur atradās gāzes padeve, uzlikuši savu signalizāciju. «Katls ir dzīvoklī, bet, tā kā pagrabā ir ventiļi, mēs vienkārši netiekam klāt. Dzīvokļos temperatūra ir četri grādi. Vienā no tiem mitinās grūtniece astotajā mēnesī,» stāsta Līga, norādot, ka iedzīvotāji pēc palīdzības ir vērsušies apmēram 15 iestādēs, bet bez rezultātiem. «Izskatās, ka Latvijā neviens šos cilvēkus nevar nolikt pie vietas. Likumā ir punkts - kamēr Latvijas tiesa nav parakstīto līgumu apstrīdējusi, man te ir tiesības dzīvot un izmantot visus pakalpojumus.»
Vaino melos
Avotu ielas nams jauno īpašnieku rokās nonāca izsoles veidā. Iepriekšējais īpašnieks bija ņēmis kredītu mājas atjaunošanai, tika panākts arī vēstures pieminekļa statuss īpašās koka apbūves dēļ. Finanšu krīzes laikā saimnieks nespēja norēķināties ar banku, un īpašums tika atņemts.
Uzklausot iedzīvotāju pārmetumus, jauno īpašnieku pārstāvis Dāvids Bobovņikovs Dienai norāda, ka «apvainojumi ir pilnīgi maldinoši». Arī viņi ir vērsušies neskaitāmās iestādēs, jo uzskata, ka tieši īrnieki ir tie, kas pārkāpj tiesības. «Cilvēki, kuri visiem sūdzas un nāk kā tādi nabaga īrnieki, būtībā ir bijušie šī nama īpašnieki. Likums nosaka, ka pēc izsoles visiem bijušā īpašnieka ģimenes locekļiem ir jāatstāj īpašums, tomēr viņi paši sev sataisīja īres līgumus. Tiesu izpildītājs nevar vērtēt īres līgumu, vai tas ir vai nav fiktīvs. Sanāk tā, ka, no vienas puses, pēc civillikuma viņi ir jāizliek no mājas kā īpašnieki, no otras puses, ir dzīvojamo telpu īres likums, kurš nosaka, ka neviens, izņemot tiesu, nevar lemt par to, vai īres līgums ir vai nav fiktīvs. Viņus var izlikt tikai tiesas ceļā,» skaidro D. Bobovņikovs.
Uz piebildi, ka tur dzīvo ne tikai ģimenes locekļi, D. Bobovņikovs nereaģē un turpina iesākto. Gāzes apkures katls atrodoties īrnieku telpās, pie tā var piekļūt tikai viņi paši. «Viņi mūs tur nelaiž, viņi neielaida arī būvinspektoru un tiesu izpildītāju. Mums ir vesela čupa aktu, kas to apliecina,» stāsta īpašnieku pārstāvis. Jautājumu, vai viņi ir aizgriezuši ciet gāzes ventiļus, viņš sākumā it kā nedzird. «Pēc projekta tur būtu jābūt krāsns apkurei. Būvvalde nav izsniegusi nekādas atļaujas par krāsns apkures pārtraukšanu. Gāzes apkuri viņi sataisīja paši uz savu galvu bez jebkādas saskaņošanas.» D. Bobovņikovs norāda, ka viņiem ir visi akti, kas apliecina, ka īrnieki ir tie, kas viņus nelaiž pie gāzes katla. «No mums prasa naudu par to, lai viņi šo īpašumu atstātu. Uzskatu, ka mums par to nav jāmaksā. Tā ir šantāža,» teic D. Bobovņikovs.
Policija pieradusi
Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis Dienai uzreiz norāda, ka konkrētā adrese policijas redzeslokā pabijusi ne vienu reizi vien. Viņš atklāj, ka par Avotu ielas namu ir sākti divi kriminālprocesi, kas ir savstarpēji saistīti, joprojām notiekot izmeklēšana. «Namu pārņemšanas lietās liela daļa šāda veida strīdu ir risināmi civiltiesiskā ceļā. Bieži gan īrnieki, gan izīrētāji cenšas iesaistīt policiju, tā cerot paātrināt vai ietekmēt civiltiesiskos procesus,» atklāj T. Sadovskis, piebilstot, ka situācija konkrētajā gadījumā ir ļoti sarežģīta.
Tā kā Avotu ielas nams nav vienīgais, kur konkrētie īpašnieki konfliktē ar iemītniekiem, problēmai pievērsusies arī Iekšlietu ministrija. Piektdien tā lēma nodot Saeimas komisijai grozījumus civillikumā, kas īrniekiem radītu lielāku aizsardzību gadījumos, kad būs pamats uzskatīt, ka īrnieka tiesības tiek pārkāptas. Piemēram, grozījumi paredzēs daudz ātrāku tiesas reaģēšanu uz īrnieku prasību pēc aizsardzības līdzekļa. Tiesnesim lēmums būs jāpieņem 10 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas. Neoficiāli gan zināms, ka pret konkrētiem ierosinājumiem iebilst Tieslietu ministrija, norādot, ka regulējums ir nepilnīgs. Tagad par to būs jālemj kādai no Saeimas komisijām. Pagaidām vēl nav izlemts, kurai.