Diemžēl pedagogiem dažādu objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ nav laika vai prasmju meklēt jaunus ceļus. Izglītības standarts nosaka mācību saturu un to, kā tas ir īstenojams, bet mācību metodes ir skolotāja kompetence un atbildība. I. Upeniece uzsver, ka pieejami gana daudzi pasākumi pedagogu pieredzes apmaiņai, papildizglītībai, bet daudz kas atkarīgs no pedagoga ieinteresētības un skolas vadības attieksmes. Skolās notiek projektu nedēļas, kurās skolēni veic uzdevumus pēc starpdisciplināriem principiem.
Ph.D. Zane Oliņa, Iespējamās misijas (IM) valdes locekle, stāsta, ka IM skolotāji starppriekšmetu saikni ikdienā īsteno dažādi. Piemēram, sadarbojas divu priekšmetu skolotāji, kur viens no viņiem piedāvā skolēniem rīkus jeb prasmes uzdevuma veikšanai otrā priekšmetā: skolēni raksta esejas vai zinātniski pētnieciskos darbus politikā, bioloģijā, ekonomikā, ko atbalsta un vērtē arī latviešu valodas skolotājs. Tāpat skolēni angļu valodā uzņem videofilmas, dabaszinībās veido infografikas, matemātikā konstruē grafikus, vēsturē izstrādā interaktīvas spēles, taču šo uzdevumu veikšanai vajadzīgās tehniskās prasmes apgūst informātikā tieši tajā brīdī, kad tas nepieciešams. Radniecīgu priekšmetu skolotāji skolēniem tieši norāda, kā, piemēram, konkrētās matemātikas zināšanas noder fizikā.
«Lielākais izaicinājums skolotājiem, īstenojot starppriekšmetu saikni, ir atrast laiku kopīgai darba plānošanai un koordinācijai, saskaņot savas prasības skolēniem. Turklāt šo pieeju var īstenot formāli - tikai nosaukuma pēc visiem strādājot pie kādas tēmas - vai pēc būtības - veidojot skolēniem uzdevumus, kuros patiesi nepieciešama vairāku mācību priekšmetu līdzdalība. Izaicinājums var būt pašu skolēnu attieksme - jau no 1. klases bērni pielāgojušies skolas uztieptajam fragmentārajam un ar dzīvi nesaistītajam pasaules uzskatam, tāpēc viņi drīzāk protestēs, ja dabaszinību projektu vērtēs arī latviešu valodas skolotājs,» novērojusi Z. Oliņa un iesaka starppriekšmetu saiknes īstenošanai izmantot ārpusstundu norises, gadskārtu svētkus un aktualitātes. Piemēram, ideja par kastēm dārzeņu audzēšanai skolas pagalmā var pārtapt par projektu dabaszinībās, matemātikā, rokdarbos, vizuālajā mākslā. Bet Latvijas olimpiešu rezultātu prognozēšana Sočos var būt labs motivators informācijas meklēšanai internetā, aprēķiniem utt.