gada sākumā nonāca līdz tam, ka Krievija pārtrauca gāzes piegādi Ukrainai. Tā rezultātā svarīgo energoresursu pašā ziemas vidū nesaņēma virkne Eiropas valstu. Toreiz pēc gandrīz divu nedēļu stīvēšanās tika panākta vienošanās un Ukraina atkal varēja saņemt Krievijas gāzi.
Kad 2010. gadā Ukrainas prezidenta vēlēšanās uzvarēja prokremliskais Viktors Janukovičs, Kijevā un Maskavā varas gaiteņos ar lielu patosu tika runāts par sava veida Krievijas un Ukrainas divpusējo attiecību pārstartēšanu. Daudzi pareģoja, ka līdz ar V. Janukoviča nokļūšanu pie varas Ukraina atkal pagriezīs skatu lielā kaimiņa virzienā, atstājot novārtā iepriekšējā prezidenta V. Juščenko iesākto kursu uz iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Tieši tādēļ nebija brīnums, ka par savas pirmās ārvalstu vizītes galamērķi V. Janukovičs izvēlējās Maskavu.
Prognoze nepiepildās
Tomēr tagad jāsecina, ka gaidīto harmonisko attiecību sapņi nav piepildījušies, jo jau vairākus mēnešus starp Ukrainas un Krievijas augstākajām amatpersonām neveiksmīgi notiek sarunas par tām pašām gāzes piegādes cenām. Kijeva uzstāj, lai Maskava pārskata 2009. gadā noslēgto līgumu un pat ir piedraudējusi ar tiesu darbiem, bet Krievija apgalvo, ka paliks nelokāma savā nostājā.
Sestdien V. Janukovičs ierodas Maskavā, lai tiktos ar Krievijas kolēģi Dmitriju Medvedevu un Krievijas premjerministru Vladimiru Putinu un censtos pierunāt Maskavu atteikties no pašreizējā gāzes piegādes līguma, ko Ukraina uzskata par negodīgu, jo tas noteic, ka Ukraina par gāzi maksā vairāk nekā daļa Eiropas Savienības dalībvalstu, un liekot Ukrainai importēt vairāk gāzes, nekā tai reāli ir nepieciešams, raksta Reuters. «Ukrainai noteiktā cena nav godīga. Noteikumi izvirzīti tā, it kā tie būtu domāti ienaidniekam,» pirms dažām nedēļām sirdījās V. Janukovičs.
Septembra sākumā V. Janukovičs paziņoja, ka Ukraina ir sagatavojusi dokumentus, lai vērstos Stokholmas Starptautiskajā šķīrējtiesā ar prasību pret Krieviju, lai pierādītu, ka Maskava ir pārkāpusi starptautiskos likumus.
Saistībā ar 2009. gadā noslēgto līgumu augustā Ukrainā sākās tiesas prāva pret V. Janukoviča sīvāko politisko konkurenti bijušo premjerministri J. Timošenko, kura tiek apsūdzēta ļaunprātīgā pilnvaru izmantošanā, noslēdzot jauno enerģijas līgumu ar Krievijas premjeru V. Putinu. Tiesībsargājošās iestādes uzskata, ka šī vienošanās valstij nodarījusi zaudējumus vairāk nekā 1,5 miljardu grivnu (92,4 miljoni latu)apmērā.
Krievijas ultimāts
Krievijas amatpersonas apgalvo, ka Kremlis sarunās ar V. Janukoviču ieņems bezkompromisa pozīciju un neļaus sevi pierunāt samazināt gāzes piegādes cenu Ukrainai. Maskava nepieciešamības gadījumā strīdu esot gatava risināt tiesā.
Krievija apmaiņā pret gāzes cenas samazināšanu ir pieprasījusi Ukrainai iestāties Kremļa pārraudzītajā Muitas savienībā, kurā bez Krievijas ietilpst arī Baltkrievija un Kazahstāna. «Ir pienācis patiesības brīdis. Viņam ir jāizdara izvēle, ar ko viņš ir: ar mums vai Eiropu. Uz diviem krēsliem sēdēt nesanāks,» laikrakstam Kommersant sacījusi kāda augsta ranga vārdā neminēta Kremļa amatpersona. Krievi arī vēlas, lai viņu enerģētikas giganta Gazprom kontrolē nonāktu 50% Ukrainas valsts enerģētikas uzņēmuma Naftogaz akciju. Gazprom arī vēloties pārņemt Ukrainas gāzesvadu pārraudzību.
Kijeva vairakkārt ir paziņojusi, ka Muitas savienībā nestāsies, un kā pretsolis Maskavai varētu būt lēmums palielināt gāzes tranzīta cenu.