Pirmie atkritēji
Premjere L. Straujuma var paļauties uz 64 deputātu atbalstu no Vienotības, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA), Reformu partijas (RP) un Klāva Olšteina vadītās neatkarīgo deputātu grupas. Pret valdību balsoja Saskaņas centrs, kura deputāts Andrejs Elksniņš ar vārdiem «mums jūsu pietrūks» izteica nožēlu par opozīcijas sabiedroto Zaļo un Zemnieku savienības pievienošanos valdošajai koalīcijai.
Līdz ar ZZS iesaistīšanu valdībā mazinās iespējas kādai vienai partijai nobloķēt lēmumu pieņemšanu, ko var izdarīt tikai vismaz ar 25 deputātu balsīm, kā to paredz koalīcijas sadarbības līgums. Par Valda Liepiņa (RP) nepiedalīšanos balsojumā par valdību RP priekšsēdis Edmunds Demiters jau bija informējis partnerus, bet Jura Viļuma (RP) izšķiršanās rīkoties tāpat viņam bija pārsteigums. Pēc dažu kolēģu domām, tā bijusi spontāna rīcība pēc tam, kad Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) liedza J. Viļumam izpausties Saeimas tribīnē latgaliski, jo to neparedz Saeimas Kārtības rullis. E. Demiteru kolēģa rīcība ir sarūgtinājusi, taču viņš ir pārliecināts, ka balsojumos par būtiskiem lēmumiem partija būs vienota, kā tas bijis arī Valda Dombrovska (Vienotība) valdībā.
Vadības maiņu piedzīvo septiņas ministrijas: Aizsardzības, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Tieslietu, Zemkopības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Vismaz divās no tām paredzētas lielas pilnvaras parlamentārajiem sekretāriem, kuriem saskaņā ar Kārtības rulli ir tiesības uzstāties arī Saeimā. Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs būs Andrejs Panteļējevs, kuram ir gan liela politiskā pieredze, kas gūta savulaik Latvijas ceļā, gan arī profesionālā kompetence, strādājot drošības institūcijās. Var pieļaut, ka viņš šajos jautājumos ir ar lielāku zināšanu bagāžu nekā aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS). Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Romāna Naudiņa (NA) kompetencē būs pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumi un ministra Eināra Cilinska (NA) sadarbības koordinācija ar pašvaldībām.
Viss joprojām nav atklāts
ZZS Vienotībai ir labi zināms partneris, savukārt Reformu partijai un arī Visu Latvijai! deputātiem tā būs jauna sadarbības pieredze. «Mūsu ienākšana koalīcijā ir viens būtisks solis virzienā uz līdzsvaru, jo neviena partija vairs nevarēs uzstādīt ultimātus,» sacīja Kārlis Seržants (ZZS), kurš uzstājās viens no pēdējiem un tikai tāpēc, lai atbildētu RP kolēģiem, kas runāja par oligarhu iespējamo ietekmi, kā arī reaģētu uz Ivara Zariņa (SC) prognozēm, ka šī koalīcija drīz vien sakašķēsies. K. Seržants atgādināja, ka «ne jau Zaļo un Zemnieku savienība prasījās, bet mūs uzaicināja koalīcijā». Var pieļaut, ka pieaicināšana sakrita ar ZZS interesi būt valdībā vēlēšanu gadā un laikā, kad sākas Eiropas fondu jaunais plānošanas periods. Turklāt tas notika jau pirms Zolitūdes traģēdijas, kad Vienotība sāka sarunas ar ZZS par iespējām paplašināt V. Dombrovska valdību. Šāds piedāvājums neapmierināja ZZS, kas vēlējās apsēsties pie baltas lapas.
Debatēs V. Liepiņš (RP) norādīja, ka, viņaprāt, premjera V. Dombrovska atkāpšanās notikusi neskaidros apstākļos Valsts prezidenta kabinetā un sabiedrībai joprojām daudz kas nav saprotams. Viņa nepiedalīšanās balsojumā savā ziņā bija protests arī pret ekonomikas ministra Daniela Pavļuta nomaiņu, kuras patiesie iemesli arī nav atklāti. Par tiem ir dzirdēti daudzi minējumi, sākot ar to, ka nav īstais laiks valdībā aicināt «uz sevi vērstus ministrus, kas domā par reitingiem», un beidzot ar to, ka D. Pavļuts ir aizskāris vairākas interešu grupas. Neoficiāla informācija liecina, ka Valsts prezidentam A. Bērziņam nav paticis ne tikai Artis Pabriks, kurš vairs nav aizsardzības ministrs, bet arī D. Pavļuts un tam ir senākas saknes. Laikā, kad A. Bērziņš bija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents, D. Pavļuts bija LTRK valdes loceklis un stratēģijas direktors, liecina LETA arhīvs.
Debates Saeimā par jauno valdību nebija tik agresīvas kā citkārt, bet ar jūtamiem šova elementiem un ļoti daudzveidīgu saturu, sākot ar atmiņu stāstiem par pašu deputātu un L. Straujumas studiju gadiem un beidzot ar fragmentiem no Andreja Pumpura Lāčplēša par Laimdotu. Neiztika arī bez oligarhu pieminēšanas, lai kā ZZS bija vēlējusies saņemt solījumu, ka to piesaukšanas laiks ir pagājis. Par oligarhu dēvētais Aivars Lembergs uz Saeimu nebija atbraucis, bet sēdi vēroja citi ZZS pārstāvji un sabiedrotie: Liepājas mērs Uldis Sesks, Jūrmalas mērs Gatis Truksnis un Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis Māris Kučinskis.