Japānā pensionāru skaits pēdējos gados nemitīgi audzis. Pērn tur nomira 1,14 miljoni cilvēku, sagādājot saspringtas darba dienas apbedīšanas uzņēmumiem. Nacionālais iedzīvotāju un sociālās drošības pētījumu institūts lēš, ka 2040.gadā aizgājēju skaits būs sasniedzis 1,66 miljonus cilvēku.
Šādas prognozes neatstāj vienaldzīgus uzņēmējus. Jau tagad viņi pamatīgi iedzīvojas uz citu nelaimi. Piemēram, kompānijas Tear Corp peļņa pieaug jau astoto gadu pēc kārtas un ieņēmumi ir palielinājušies seškārtīgi. Pērn uzņēmuma kontā ieplūda ap 66 miljoniem ASV dolāru. «Nav daudz tādu biznesu, kur ir garantēts pieaugošs tirgus un aizvien lielāks pieprasījums,» Tear dibinātājs un prezidents Norihisa Tomijasu aģentūrai Bloomberg apstiprina, ka interese par šo nozari pieaug.
To apliecina nesenākie notikumi. Tagad ar Tear sadarbojas Osakas celtniecības firmu un degvielas uzpildes staciju īpašniece Nankai Electric Railway, kas ieguvusi atļauju izmantot apbedītāju zīmolu, veicot ceremonijas savā teritorijā.
Tautiešu izvadīšana pēdējā gaitā ieinteresējusi arī Japānas otro lielāko mazumtirgotāju Aeon, kas sadarbībā ar četriem simtiem mazo apbedīšanas firmu un individuālajiem pakalpojumu sniedzējiem piedāvā saviem klientiem iespēju salīdzinoši lēti sarīkot atvadas no mirušajiem tuviniekiem. Vairumā iepērkot ceremonijai vajadzīgās lietas, Aeon plāno samazināt bēru sarīkošanas izdevumus par 40%. Ar šādām taupīgajām bērēm uzņēmums plāno tuvāko triju gadu laikā iekarot desmito daļu no Japānas apbedīšanas pakalpojumu tirgus.
Līdz šim ar apbedīšanu galvenokārt nodarbojās ģimenes uzņēmumi. Vairāk nekā divās trešdaļās firmu strādā mazāk par desmit cilvēkiem un vidējais pakalpojuma uzcenojums tradicionālajām budistu divu dienu bērēm esot ap 90%. Lielie uzņēmumi ir pārliecināti, ka ar lētāku cenu spēs izspiest no tirgus mazos, kuri saņem naudu arī no priesteriem un ziedu veikaliem par to, ka iesaka sērojošajām ģimenēm izmantot viņu pakalpojumus.
Īpaši lielas izredzes lielfirmām ir pilsētās, kur tradīcijas atvadīties no nelaiķa viņa paša mājās ir atslābušas. Tagad cilvēki tīri labi apraduši ar ātru un lētu ceremoniju krematorijā. «Cilvēki ļoti uztraucas par naudu. Viņi nevēlas, lai ģimene tērētu simtiem vai tūkstošiem jenu, lai samaksātu priesterim, kas skandina budistu svētos rakstus, kuriem paši netic,» - tā pētījumu centra Dai-Ichi direktors Midori Kotani.